Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 68 - Dāvida Aicināšana Tronī<br />
Pēc Saula nāves zuda briesmas, kas Dāvidu spieda dzīvot trimdā. Tagad ceļš bija<br />
atvērts, lai varētu atgriezties savā zemē. Kad sēru dienas par Saulu <strong>un</strong> Jonatānu bija<br />
beigušās, “Dāvids vaicāja to K<strong>un</strong>gu, sacīdams: “Vai man būs noiet uz kādu no Jūdas<br />
pilsētām?” Un tas K<strong>un</strong>gs tam atbildēja: “Jā, noej!” Kad Dāvids tālāk jautāja: “Uz kurieni<br />
man būs iet?” Viņš saņēma atbildi: “Uz Hebronu.” (Sk. 2. Sam. 2. — 4. nod.; 5:1-5)<br />
Hebrona atradās divdesmit jūdžu uz ziemeļiem no Bēršebas, apmēram pusceļā starp šo<br />
pilsētu <strong>un</strong> nākamo Jeruzālemi. Sākumā to sauca Kiriat-Arba, Anaka tēva Arba pilsēta.<br />
Vēlāk to pārdēvēja par Mamri, <strong>un</strong> šeit atradās sentēvu kapu vieta — Makpelas ala. Hebrona<br />
agrāk piederēja Kālebam, <strong>un</strong> tagad tā bija galvenā pilsēta Jūda zemē. Tā atradās ielejā,<br />
kurai visapkārt bija auglīgi pakalni <strong>un</strong> bagāti tīrumi. Ap to pletās Palestīnas visskaistākie<br />
vīna dārzi, kā arī daudzas olīvu <strong>un</strong> augļu koku plantācijas.<br />
Dāvids ar saviem pavadoņiem tūlīt sāka gatavoties, lai paklausītu Dieva dotajiem<br />
norādījumiem. Drīz vien seši simti bruņotu vīru ar savām sievām <strong>un</strong> bērniem, ar sīko <strong>un</strong><br />
lielo lopu pulkiem devās ceļā uz Hebronu. Karavānai ieejot pilsētā, tos sagaidīja Jūdas vīri,<br />
lai apsveiktu Dāvidu kā nākamo Israēla ķēniņu. Tūlīt sāka gatavoties viņa kronēšanai. “Un<br />
tie svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Jūdas namu.” Bet nekas netika darīts, lai ar spēku<br />
nostiprinātu viņa varu pār citām ciltīm.<br />
Viens no ja<strong>un</strong>ieceltā ķēniņa pirmajiem pienākumiem bija maigas līdzjūtības izteikšana<br />
Saula <strong>un</strong> Jonatāna piemiņai. Uzzinājis par Jabešas vīru drosmīgo darbu sakarā ar kritušo<br />
vadoņu mirstīgo atlieku izglābšanu <strong>un</strong> to godājamu apbedīšanu, Dāvids uz Jabešu nosūtīja<br />
ziņnešus ar vēsti: “Lai tā K<strong>un</strong>ga svētība nāk pār jums, ka jūs esat tādu mīlestību parādījuši<br />
Saulam, savam k<strong>un</strong>gam, <strong>un</strong> esat viņu apglabājuši! Tad nu tagad lai tas K<strong>un</strong>gs jums parāda<br />
žēlastību <strong>un</strong> uzticību! Un arī es gribu jums atlīdzināt par to, ka jūs esat tā izdarījuši.” Viņš<br />
paziņoja par savu uzkāpšanu Jūdas tronī <strong>un</strong> aicināja uz sadraudzību visus, kas sevi bija<br />
parādījuši kā uzticīgus <strong>un</strong> godīgus cilvēkus.<br />
Filistieši nenostājās pret to, ka Jūdas ļaudis Dāvidu iecēla par savu ķēniņu. Viņi tam<br />
bija palīdzējuši trimdas laikā, lai Saula valdībai liktu šķēršļus <strong>un</strong> to vājinātu; <strong>un</strong> tagad<br />
cerēja, ka sakarā ar viņu agrāko laipnību pret Dāvidu tā varas palielināšanās beidzot nāks<br />
par labu arī viņiem. Tomēr Dāvida valdīšanai netrūka grūtību. Līdz ar viņa kronēšanu sākās<br />
sazvērestību <strong>un</strong> dažādas pretestības tumšais stāsts. Dāvids uz troņa neapsēdās nodevīgā<br />
veidā. Dievs viņu bija izraudzījis par ķēniņu Israēlam, <strong>un</strong> nebija nekādu iemeslu viņam<br />
neuzticēties vai pretoties. Bet, līdzko Jūdas ļaudis bija atzinuši viņa autoritāti, tā Abnera<br />
iespaidā kā sāncensis uz Israēla troņa par ķēniņu tika izsludināts Saula dēls Išbošets.<br />
Išbošets bija pavisam vājš <strong>un</strong> neatbilstošs pārstāvis Saula namam, turpretī Dāvids bija<br />
ļoti piemērots, lai uzņemtos valsts vadītāja atbildības. Abners, būdams galvenais rīks<br />
270
Change language