Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Tā Ahišs bija spiests padoties, <strong>un</strong>, ataicinājis Dāvidu, viņš tam sacīja: “Tik tiešām, ka<br />
K<strong>un</strong>gs dzīvo! Tu esi taisns vīrs <strong>un</strong> esi bijis pret mani patiesīgs, <strong>un</strong> es tevi labprāt redzētu<br />
ar savām acīm, ka tu gan izietu, gan kopā ar karaspēku atgrieztos nometnē, jo es neesmu<br />
manījis tevī ļa<strong>un</strong>a no tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz šai dienai, bet tu neesi labs<br />
pārējo virsaišu acīs. Tāpēc nu tagad griezies atpakaļ <strong>un</strong> ej ar mieru, <strong>un</strong> ka tu nedari nekā,<br />
kas ir ļa<strong>un</strong>s filistiešu virsaišu acīs!”<br />
Baidīdamies atklāt savas patiesās jūtas, Dāvids ātri atbildēja: “Ko es īsteni esmu darījis,<br />
<strong>un</strong> ko tu esi ļa<strong>un</strong>a savā kalpā manījis, sākot no tās dienas, kad es nokļuvu pie tevis, līdz šai<br />
dienai, ka man nu neklātos iet <strong>un</strong> cīnīties pret mana k<strong>un</strong>ga, ķēniņa, ienaidniekiem?”<br />
Ahiša atbildei Dāvida sirdī vajadzēja izsaukt ka<strong>un</strong>a <strong>un</strong> nožēlas jūtas, saprotot. cik<br />
nepiedienīgi Jehovas kalpam tā mānīties, kā viņš to ir atļāvies. “Es zinu, ka tu esi labs<br />
manās acīs, tieši kā Dieva eņģelis, bet filistiešu virsaiši ir tā lēmuši, ka tev nebūs ar mums<br />
kopā doties karā. Nu tad tagad sataisieties jau no agra rīta ceļam, ka tu ar sava k<strong>un</strong>ga<br />
kalpiem, kas ir tev līdz nākuši, lai arī viņi ir gatavi, <strong>un</strong> apjozieties agri no rīta, tikko kā<br />
gaisma būs aususi, <strong>un</strong> tad arī ejiet!” Cilpas, kurās Dāvids bija sapinies, satrūka, <strong>un</strong> viņš bija<br />
brīvs.<br />
Pēc triju dienu ceļojuma Dāvids ar saviem seši simti vīriem nonāca Ciklagā, savās<br />
Filistijas mājās. Bet tiem pretī raudzījās pilnīga postaža. Izmantojot Dāvida prombūtni,<br />
amalekieši ar savu karaspēku atriebās par Dāvida iebrukumu viņu zemē. Pilsētu tie<br />
pārsteidza neapsargātu <strong>un</strong>, to aplaupījuši <strong>un</strong> aizdedzinājuši, viņi aizgāja, paņemdami līdzi<br />
sievietes <strong>un</strong> bērnus, kā arī lielu laupījumu.<br />
Šausmās <strong>un</strong> pārsteigumā nespēdams r<strong>un</strong>āt, Dāvids ar saviem vīriem kādu brīdi klusējot<br />
raudzījās gruzdošajās <strong>un</strong> apkvēpušajās drupās. Tad viņus pārņēma briesmīga pamestības<br />
izjūta, <strong>un</strong> šie cīņās norūdītie vīri “pacēla savu balsi <strong>un</strong> raudāja, kamēr tiem vairs nebija<br />
spēka raudāt”.<br />
Šeit atkal Dāvids saņēma pārmācību par ticības trūkumu, kas tam bija licis apmesties<br />
starp filistiešiem. Tagad viņam bija izdevība redzēt, cik droša ir dzīve Dieva <strong>un</strong> Viņa tautas<br />
ienaidnieku vidū. Dāvida ļaudis vērsās pret viņu kā visas lielās nelaimes vaininieku. Ar<br />
uzbrukumu amalekiešiem viņš bija izsaucis šo atriebību. Turklāt, juzdamies pārāk drošs<br />
savu ienaidnieku vidū, viņš pilsētu bija atstājis bez aizsardzības. Bēdu <strong>un</strong> dusmu<br />
satracināti, viņa kareivji bija gatavi izmisīgiem soļiem <strong>un</strong> pat draudēja nomētāt savu vadoni<br />
akmeņiem. Šķita, ka Dāvidam ir atrauts viss cilvēciskais atbalsts. Ko viņš virs zemes<br />
vērtēja, tas viss bija atņemts. Sauls viņu bija izdzinis no dzimtenes, filistieši to nevēlējās<br />
redzēt savā nometnē, amalekieši izlaupīja viņa pilsētu, sieva <strong>un</strong> bērni bija padarīti par<br />
cietumniekiem, <strong>un</strong> tuvākie draugi apvienojās pret viņu, draudot to nogalināt. Šajā bezgala<br />
grūtajā brīdī Dāvids neļāva domām kavēties pie nepatīkamajiem <strong>un</strong> mokošajiem<br />
apstākļiem, bet sirsnīgi meklēja palīdzību pie Dieva. Viņš “stiprināja sevi K<strong>un</strong>gā”. Tas<br />
267
Change language