Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 67 - Dāvids Ciklagā<br />
Dāvids ar saviem ļaudīm nepiedalījās karā starp Saulu <strong>un</strong> filistiešiem, kaut arī viņi<br />
izgāja filistiešiem līdzi uz kaujas lauku. Kad abas armijas gatavojās cīņai, Isajas dēla<br />
stāvoklis bija ļoti sarežģīts. Gaidīja, ka viņš karos filistiešu pusē. Ja viņš sadursmes laikā<br />
atstātu tam nozīmēto vietu <strong>un</strong> aizietu no kaujas lauka, tad līdz ar to sevi būtu parādījis ne<br />
tikai kā gļēvuli, bet tādu rīcību uzskatītu par nodevību pret Ahišu, kas tam uzticējās <strong>un</strong> viņu<br />
aizsargāja. Šāda izturēšanās apka<strong>un</strong>otu viņa vārdu <strong>un</strong> pakļautu to tādu ienaidnieku<br />
dusmām, no kuriem vajadzēja baidīties vairāk nekā no Saula. Tomēr ne uz mirkli viņš<br />
nevarēja pieļaut domu, ka cīnīsies pret Israēlu. Ja viņš to darītu, tad kļūtu par savas zemes<br />
nodevēju — Dieva <strong>un</strong> Viņa ļaužu ienaidnieku. Tāda rīcība uz visiem laikiem noslēgtu tam<br />
ceļu uz Israēla troni <strong>un</strong>, ja Sauls sadursmē kristu, tad vainu par viņa nāvi uzveltu Dāvidam.<br />
Dāvids bija spiests secināt, ka ir nonācis bezizejas stāvoklī. Daudz labāk <strong>un</strong> drošāk viņš<br />
tagad justos Dieva stiprajos kalnu nocietinājumos, nekā pie Jehovas <strong>un</strong> Viņa ļaužu<br />
atklātajiem ienaidniekiem. Bet Dievs savā lielajā žēlastībā tūlīt nesodīja savu kalpu <strong>un</strong><br />
neatstāja to šajā neziņas <strong>un</strong> apjukuma brīdī viņa paša gudrībai <strong>un</strong> spēkam. Lai gan,<br />
aizmirstot prasīt dievišķo padomu, Dāvids bija klupis <strong>un</strong> novērsies no taisnās godīguma<br />
takas, tomēr viņš no visas sirds gribēja palikt uzticīgs Dievam. Un kamēr sātans ar saviem<br />
pulkiem strādāja, palīdzot Dieva <strong>un</strong> Israēla ienaidniekiem kalt plānus pret ķēniņu, kurš bija<br />
atstājis Dievu, K<strong>un</strong>ga eņģeļi savukārt darbojās, lai izglābtu Dāvidu no briesmām, kurās<br />
viņš bija nonācis. Debesu vēstneši iespaidoja filistiešu lielk<strong>un</strong>gus <strong>un</strong> lika tiem protestēt pret<br />
Dāvida <strong>un</strong> viņa vīru piedalīšanos gaidāmajā cīņā.<br />
“Ko šie ebreji te dara?” (sk. 1. Sam. 29. nod.) kliedza filistiešu lielk<strong>un</strong>gi, uzmākdamies<br />
Ahišam. Pēdējais, negribēdams šķirties no tik iespaidīga sabiedrotā, atbildēja: “Vai jūs to<br />
nezināt, ka tas ir Dāvids, Saula, Israēla ķēniņa kalps, kas visus šos gadus <strong>un</strong> šīs dienas ir<br />
bijis pie manis, <strong>un</strong> es neesmu pie tā nekā aizdomīga manījis līdz šim laikam, kopš viņš man<br />
ir piebiedrojies?”<br />
Bet lielk<strong>un</strong>gi sadusmoti palika pie savas prasības: “Sūti šo vīru atpakaļ! Lai viņš<br />
atgriežas savā vietā, kuru tu viņam esi devis, <strong>un</strong> lai viņš tur paliek, bet lai viņš neiet kopā<br />
ar mums karā, ka viņš kaujas laukā nekļūst mūsu pretinieks. Tiešām, kā gan labāk šis vīrs<br />
varētu izpatikt savam k<strong>un</strong>gam, ja ne ar šo te mūsu vīru galvām? Tas ir tas pats Dāvids,<br />
kuram par godu tie dejodami dejas solī dzied daudzinājuma dziesmu: Sauls ir nositis savus<br />
tūkstošus, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!” Filistiešu lielk<strong>un</strong>gi vēl labi atcerējās sava<br />
slavenā stiprinieka nāvi <strong>un</strong> sakarā ar to panākto Israēla uzvaru. Viņi neticēja, ka Dāvids<br />
karos pret saviem ļaudīm, <strong>un</strong>, ja viņš pašā cīņas karstumā nostātos Israēla pusē, tad<br />
filistiešiem varētu nodarīt vairāk ļa<strong>un</strong>a, nekā visa Saula armija.<br />
266
Change language