Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Mirušo dievināšana, kā arī šķietamā satiksme ar šiem mirušajiem ieņēma svarīgu vietu<br />
gandrīz visos pagānisma izpausmes veidos. Valdīja pārliecība, ka dievi savu gribu paziņo<br />
cilvēkiem <strong>un</strong> jautāti dod tiem padomus. Šāds raksturs bija arī ievērojamajiem grieķu <strong>un</strong><br />
romiešu orākuliem.<br />
Un ticība iespējai satikties ar mirušajiem vēl arvien tiek praktizēta pat tajās zemēs, kas<br />
sevi sauc par kristīgām. Zem spiritisma nosaukuma satiksme ar būtnēm, kas sevi uzdod par<br />
aizgājušo cilvēku gariem, ir izplatījusies visai plaši. Spiritisms izmanto to cilvēku<br />
simpātijas, kas savus mīļos ir guldījuši kapā. Garīgās būtnes reizēm parādās cilvēkiem viņu<br />
mirušo draugu izskatā <strong>un</strong> atstāsta notikumus, kas saistīti ar viņu dzīvi, <strong>un</strong> arī rīkojas tā, kā<br />
tie rīkojušies, vēl dzīvi būdami. Tādā veidā cilvēkiem liek ticēt, ka viņu mirušie draugi ir<br />
eņģeļi, kas lidinās pār tiem <strong>un</strong> ar tiem satiekas. Tos, kas tādā veidā uzdodas par mirušo<br />
gariem, uzlūko kā elkus, <strong>un</strong> daudziem viņu teiktajiem vārdiem tiek pievērsta lielāka vērība<br />
nekā Dieva Vārdam.<br />
Tomēr ir daudz arī tādu, kas spiritismu uzskata tikai kā krāpšanu. Parādības, uz kurām<br />
spiritisms balstās, prasot atzīt tā pārdabisko raksturu, šie cilvēki pieraksta mediju veiklībai<br />
<strong>un</strong> pievilšanas spējām. Kaut arī ir taisnība, ka blēdība bieži vien tiek uzdota par patiesu<br />
parādību, tad tomēr pastāv pierādījumi spiritisma pārdabiskajai varai. Un daudzi, kas<br />
spiritismu atmet kā cilvēciskas veiklības <strong>un</strong> viltības rezultātu, saduroties ar parādībām,<br />
kuras tie nevar attiecināt uz šāda veida darbību, tiek vadīti atzīt visas tā prasības.<br />
Visi modernā spiritisma <strong>un</strong> senās buršanas <strong>un</strong> elku pielūgšanas paveidi, par savu<br />
uzskatu pamatlikumu atzīdami satiksmes iespēju ar mirušajiem, pamatojas uz pirmajiem<br />
meliem, ar kuriem sātans Ēdenē pievīla Ievu: “Jūs nemirsiet vis, bet Dievs zina, ka tanī<br />
dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies <strong>un</strong> jūs būsit it kā Dievs, zinādami, kas labs<br />
<strong>un</strong> kas ļa<strong>un</strong>s.” (1. Moz. 3:4,5) Līdzīgā veidā, balstoties uz meliem <strong>un</strong> vienas <strong>un</strong> tās pašas<br />
lietas pastāvīgu atkārtošanu, šie uzskati arī nāk no viena <strong>un</strong> tā paša melu tēva.<br />
Ebrejiem bija stingri aizliegts ielaisties jebkāda veida iedomātā satiksmē ar mirušajiem.<br />
Dievs noteikti aizslēdza šīs durvis, sacīdams: “(..) nomirušie turpretī vispār nezina vairāk<br />
nekā, tiem arī nav vairāk ko algas gaidīt (..).” (Sal. māc. 9:5) “Kad gars iziet no miesas, tad<br />
viņi atgriežas pīšļos, <strong>un</strong> tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Ps. 146:4)Tādēļ K<strong>un</strong>gs<br />
Israēlam paziņoja: “Un kas griezīsies pie zīlniekiem <strong>un</strong> pareģiem, (..) to Es uzlūkošu ar<br />
dusmīgu vaigu <strong>un</strong> viņu iznīcināšu no viņa tautas vidus.” (3. Moz. 20:6)<br />
Ar zīlēšanu izsauktie gari nebija mirušo gari, bet gan ļa<strong>un</strong>ā eņģeļa — sātana — sūtņi.<br />
Seno elkadievības veidu, kas, kā mēs redzējām, sevī ietver mirušo pielūgšanu <strong>un</strong> šķietamo<br />
satikšanos ar viņiem, Bībele izskaidro kā dēmonu pielūgšanu. Apustulis Pāvils, brīdinot<br />
savus brāļus no piedalīšanās pagānisko kaimiņu jebkāda veida elku pielūgšanā, raksta: “Ko<br />
pagāni upurē, to tie upurē ļa<strong>un</strong>iem gariem <strong>un</strong> ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu<br />
kopība ar ļa<strong>un</strong>iem gariem.” (1. Kor. 10:20) Dziesminieks, r<strong>un</strong>ādams par Israēlu, saka: “Ir<br />
263
Change language