Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 66 - Seno <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>o Laiku Maģija<br />
Rakstu ziņojums par Saula vizīti pie Endoras sievas daudziem Bībeles pētniekiem ir<br />
bijis par iemeslu neizpratnei <strong>un</strong> apmulsumam. Daži nostājas par to, ka Samuēls tiešām<br />
piedalījies šajā sar<strong>un</strong>ā ar Saulu, tomēr Bībele pati dod pietiekošu pamatojumu pilnīgi<br />
pretējam slēdzienam. Ja Samuēls, kā viņi to apgalvo, atradās Debesīs, tad to, vai nu ar<br />
Dieva vai sātana spēku, vajadzēja izsaukt no turienes, tomēr neviens pat uz brīdi nevar<br />
pieļaut domu, ka sātanam būtu bijusi vara izsaukt svēto Dieva pravieti no Debesīm, lai<br />
pagodinātu kādas pamestas sievietes buršanas mākslu. Tāpat nevaram pieņemt, ka Dievs<br />
viņam būtu licis nākt uz šīs pareģes alu, jo K<strong>un</strong>gs jau bija atteicies ar Saulu sazināties. Viņš<br />
neizlietoja ne praviešus, ne sapņus, ne Urim, bet noteikti nepaietu garām šiem līdzekļiem,<br />
lai sniegtu vēsti ar sātana aģentes starpniecību.<br />
Un arī vēsts pati par sevi jau dod pietiekošu liecību par savas izcelsmes avotu. Tās<br />
mērķis nebija likt Saulam nožēlot savus grēkus, bet gan dzīt viņu tālākā pazušanā; tas nav<br />
Dieva, bet sātana darbs. Turklāt Saula rīcība, prasot padomu no zīlnieces, Rakstos ir minēta<br />
kā viens no iemesliem, kāpēc Dievs viņu atmeta <strong>un</strong> nodeva pazušanai: “Tā Sauls nomira<br />
savu ļa<strong>un</strong>o darbu dēļ, ko viņš bija nodarījis pret to K<strong>un</strong>gu, — tā K<strong>un</strong>ga vārda dēļ, ko viņš<br />
nebija turējis, <strong>un</strong> arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas <strong>un</strong> bija to<br />
izvaicājis, bet nebija jautājis to K<strong>un</strong>gu; tāpēc Viņš lika tam mirt <strong>un</strong> nodeva ķēniņa valsts<br />
varu Dāvidam Isajas dēlam.” Šeit skaidri pateikts, ka viņš jautāja garu izsaucēju, bet ne<br />
K<strong>un</strong>gu. Viņš nesatikās ar Dieva pravieti Samuēlu. Izmantojot kā starpnieku zīlnieci, ar viņu<br />
sar<strong>un</strong>ājās sātans, bet tas nevarēja Saula priekšā izsaukt Samuēlu, bet gan viltvārdi, kas<br />
kalpoja viņa krāpšanas nolūkiem.<br />
Gandrīz visas senās zīlēšanas <strong>un</strong> buršanas formas pamatojās uz ticību iespējai satikties<br />
ar mirušajiem. Kas nodevās garu izsaukšanas mākslai, tie apgalvoja, ka ir sar<strong>un</strong>ājušies ar<br />
mirušo cilvēku gariem <strong>un</strong> no tiem saņēmuši ziņas par nākotnes notikumiem. Par šo mirušo<br />
vaicāšanas paradumu norādīts Jesajas pravietojumos: “Bet kad jums sacīs: “Jums jāprasa<br />
zīlniekiem <strong>un</strong> pareģiem, kas muld <strong>un</strong> čukst,” tad atsakiet: “Vai tad tautai nav jāgriežas pie<br />
sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušiem?”” (Jes. 8:19)<br />
Šī pati ticība sazināšanās iespējai ar mirušiem veidoja pagānu elkudievības stūrakmeni.<br />
Pagāni savus dievus uzskatīja par mirušo varoņu gariem, <strong>un</strong> līdz ar to viņu reliģija patiesībā<br />
bija mirušo pielūgšana. Tas skaidri redzams no Svētajiem Rakstiem. Par Israēla grēkiem<br />
Bet-Peorā ir sacīts: ”Un Israēls dzīvoja Sitimā, <strong>un</strong> ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu<br />
meitām. Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, <strong>un</strong> tauta ēda <strong>un</strong><br />
metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. Kad nu Israēls sapinās ar Baālu, tad tā K<strong>un</strong>ga<br />
dusmas iedegās pret Israēlu.” (4. Moz. 25:1-3) Un dziesminieks skaidri apliecina, kādiem<br />
dieviem šie upuri tika pienesti. R<strong>un</strong>ājot par to pašu Israēla atkrišanu, viņš saka: “Tie<br />
pieķērās Baāl-Peoram <strong>un</strong> ēda mirušu upurus.” (Ps. 106:28, pēc Glika tulk.)<br />
262
Change language