Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, <strong>un</strong> ka tas acīm jo tīkams <strong>un</strong> iekārojams, to uzskatot.<br />
Un viņa ņēma no koka, <strong>un</strong> ēda (..).” Tam bija patīkama garša <strong>un</strong>, kad viņa ēda, tai šķita, ka<br />
to pārņem dzīvinošs spēks <strong>un</strong> tā nonāk augstākā esamības stāvoklī. Bez bailēm viņa tagad<br />
tikai plūca <strong>un</strong> ēda. Un tad, kad bija izdarījusi pārkāpumu, tā kļuva par sātana ieroci arī sava<br />
vīra pazudināšanai. Kaut kādā nedabīgā satraukuma stāvoklī ar aizliegtiem augļiem rokās<br />
viņa uzmeklēja vīru <strong>un</strong> izstāstīja visu, kas bija noticis.<br />
Ādama vaigu pārklāja rūpju izteiksme. Viņš bija pārsteigts <strong>un</strong> uztraukts. Uz Ievas<br />
vārdiem viņš atbildēja, ka tas droši vien bijis ienaidnieks, no kā tie brīdināti, <strong>un</strong> pēc<br />
dievišķā lēmuma viņai tagad jāmirst. Atbildes vietā Ieva arī to skubināja ēst, atkārtodama<br />
čūskas vārdus, ka viņi nemirs. Viņa domāja, ka tam patiesi tā arī jābūt, jo vēl neko neizjuta<br />
no Dieva nepatikas, bet tieši pretēji, baudīja sevišķu pacilājošu iespaidu, kas it kā ar ja<strong>un</strong>u<br />
dzīvību caurstrāvoja visas viņas spējas, tādēļ secināja, ka tā jūtas arī Debesu sūtņi.<br />
18
Change language