Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 65 - Saula Nāve<br />
Atkal tika izsludināts karš starp Israēlu <strong>un</strong> filistiešiem. “Kad nu filistieši bija<br />
sapulcējušies, tad tie devās ceļā <strong>un</strong> apmetās nometnē pie Š<strong>un</strong>amas”, Jezreēles līdzenuma<br />
ziemeļu malā, bet Sauls ar savu karapulku izvietojās nedaudz jūdžu attālumā no tiem,<br />
Gilgoas pakalnos, līdzenuma dienvidu nomalē. Uz šī līdzenuma Gideons ar trīssimt vīriem<br />
bija licis bēgt midianiešu karapulkiem. Bet gars, kas toreiz iedvesmoja Israēla atbrīvotāju,<br />
stipri atšķīrās no tā gara, kas tagad darīja nemierīgu ķēniņa sirdi. Gideons bija izgājis stiprā<br />
ticībā varenajam Jēkaba Dievam, bet Sauls jutās viens <strong>un</strong> neaizsargāts, jo Dievs viņu bija<br />
atstājis. Raugoties uz filistiešu pulkiem, “viņš izbijās, <strong>un</strong> viņa sirdi pārņēma lielas bailes”.<br />
(Sk. 1. Sam. 28.-31. nod.)<br />
Sauls bija uzzinājis, ka Dāvids ar saviem vīriem atrodas pie filistiešiem, <strong>un</strong> gaidīja, ka<br />
Isajas dēls izmantos izdevību, lai atriebtos par viņam nodarītajām pārestībām. Ķēniņš jutās<br />
ļoti nospiests. Viņa paša neprātīgās dusmas, kas to dzina meklēt Dieva izredzētā vīra<br />
bojāeju, tagad tautu bija novedušas šajās lielajās briesmās. Aizrāvies ar Dāvida vajāšanu,<br />
viņš bija aizmirsis domāt par valsts aizsardzību, <strong>un</strong>, izmantodami šo nolaidību, filistieši<br />
bija iespiedušies līdz pat zemes vidienei. Un tā, kamēr sātans skubināja Saulu izlietot savu<br />
enerģiju Dāvida vajāšanā, lai varētu to nonāvēt, tas pats ļa<strong>un</strong>ais gars iedvesmoja filistiešus<br />
izmantot izdevību, lai iznīcinātu Saulu <strong>un</strong> pakļautu Dieva tautu. Cik bieži lielais<br />
ienaidnieks vēl tagad pielieto tādu pašu stratēģiju! Viņš liek kādai nesvētai sirdij iededzināt<br />
draudzē skaudību <strong>un</strong> strīdu, lai pēc tam, izmantojot Dieva ļaužu nevienprātību, uzkūdītu<br />
savus aģentus pilnīgai draudzes iznīcināšanai.<br />
Nākamajā rītā Saulam vajadzēja doties kaujā pret filistiešiem. Arvien vairāk viņu<br />
apņēma draudošās nelaimes ēnas; viņš ilgojās pēc palīdzības <strong>un</strong> vadības. Tomēr veltīgi tas<br />
meklēja padomu no Dieva. “(..) tas K<strong>un</strong>gs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar<br />
priesteru — orākulu, nedz ar praviešu starpniecību.” K<strong>un</strong>gs nekad nav atraidījis kādu<br />
dvēseli, kas Viņam tuvojas pazemībā <strong>un</strong> patiesībā. Kāpēc tad Viņš atraidīja Saulu <strong>un</strong> tam<br />
neatbildēja? — Ķēniņš pats savas rīcības dēļ bija zaudējis tiesības jebkādā veidā jautāt pēc<br />
Dieva padoma. Viņš bija atmetis pravieša Samuēla norādījumus; viņš bija izraidījis<br />
Dāvidu, Dieva izredzēto vīru; viņš bija nokāvis K<strong>un</strong>ga priesterus. Vai viņš varēja sagaidīt,<br />
ka K<strong>un</strong>gs tam atbildēs, ja pats bija izpostījis Debesu iekārtoto sazināšanās iespēju? Viņš<br />
bija grēkojis pret laipno žēlastības Garu, vai tad vēl pastāvēja cerība uz sapņiem <strong>un</strong><br />
atklāsmēm no K<strong>un</strong>ga? Sauls negriezās pie Dieva pazemībā <strong>un</strong> grēku nožēlā. Viņš<br />
nemeklēja grēku piedošanu <strong>un</strong> izlīgumu, bet tikai atbrīvošanu no saviem ienaidniekiem. Ar<br />
savu stūrgalvīgo <strong>un</strong> dumpīgo rīcību viņš pats bija šķīries no Dieva. Nevarēja būt nekādas<br />
atgriešanās, kā vien ar satriektu sirdi nožēlojot visus grēkus; bet lepnais monarhs savās<br />
lielajās bailēs <strong>un</strong> izmisumā nolēma meklēt palīdzību no cita avota.<br />
258
Change language