Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
atriebības <strong>un</strong> slepkavības. Uzkurinot Saula naidu pret to, kas viņam nekad nebija darījis<br />
ļa<strong>un</strong>u, sātans atklāja savu raksturu.<br />
Ķēniņš Dāvidu stingri uzmanīja, cerēdams uz kādu neapdomīgu vai pārsteidzīgu soli,<br />
kas dotu iemeslu viņa apka<strong>un</strong>ošanai. Viņš juta, ka nespēs atgūt mieru, kamēr nebūs atradis<br />
izdevību šo ja<strong>un</strong>ekli nogalināt, <strong>un</strong> tomēr tā, lai tauta viņu attaisnotu šajā ļa<strong>un</strong>ajā rīcībā.<br />
Viņš izlika cilpu Dāvida kājām, spiezdams to vest niknus karus pret filistiešiem, <strong>un</strong> kā<br />
atalgojumu par drosmi apsolīja tam savu vecāko meitu. Uz šo priekšlikumu Dāvids<br />
pazemīgi atbildēja: “Kas es esmu, <strong>un</strong> kas ir mana ģimene, mana tēva ģints Israēlā, lai es<br />
kļūtu ķēniņa znots!” Savu liekulību valdnieks drīz vien atklāja, atdodams princesi citam.<br />
Saula ja<strong>un</strong>ākās meitas, Mihalas, pieķeršanās Dāvidam sniedza Saulam ja<strong>un</strong>u izdevību<br />
kalt slepenus plānus pret savu sāncensi. Mihalas roku ja<strong>un</strong>eklim apsolīja ar nosacījumu, ka<br />
tas atnesīs pierādījumu par kāda noteikta skaita nācijas ienaidnieku nogalināšanu. “Sauls<br />
domāja Dāvidu izdeldēt ar filistiešu roku”, bet Dievs sargāja savu kalpu. Dāvids no kaujas<br />
atgriezās kā uzvarētājs, lai kļūtu par ķēniņa znotu.<br />
“Mihala, Saula meita, iemīlēja Dāvidu”, <strong>un</strong> valdnieks saniknots atskārta, ka viņa<br />
slepenie plāni galu galā ir paaugstinājuši to, kuru tas vēlējās iznīcināt. Viņš vēl vairāk<br />
pārliecinājās, ka tieši Dāvids ir tas vīrs, par kuru K<strong>un</strong>gs bija sacījis, ka tas ir labāks par<br />
Saulu <strong>un</strong> ka viņš Saula vietā valdīs uz Israēla troņa. Atmezdams visu maskēšanos, viņš<br />
pavēlēja Jonatānam <strong>un</strong> sava galma virsniekam nonāvēt šo cilvēku, kuru viņš ienīda.<br />
Jonatāns atklāja Dāvidam ķēniņa nodomu <strong>un</strong> pavēlēja paslēpties, kamēr viņš vēl lūgs<br />
savu tēvu saudzēt Israēla atbrīvotāja dzīvību. Viņš ķēniņam norādīja, ko Dāvids ir darījis,<br />
lai pasargātu tautas godu <strong>un</strong> pat tās pastāvēšanu, <strong>un</strong> kāds briesmīgs grēks būtu tāda cilvēka<br />
noslepkavošana, kuru Dievs izlietojis nācijas ienaidnieku izklīdināšanai. Tas skāra ķēniņa<br />
apziņu, <strong>un</strong> viņa sirds kļuva jūtīgāka. “Tik tiešām, ka tas K<strong>un</strong>gs dzīvo, tam nebūs tikt<br />
nokautam!” Dāvidu atveda pie Saula, <strong>un</strong> viņš tam kalpoja tāpat kā agrāk.<br />
Atkal tika izsludināts karš starp israēliešiem <strong>un</strong> filistiešiem, <strong>un</strong> Dāvids veda armiju pretī<br />
ienaidniekiem. Ebreji guva lielu uzvaru, <strong>un</strong> karaļvalsts pavalstnieki slavēja viņa gudrību<br />
<strong>un</strong> varonību. Tas Saulā no ja<strong>un</strong>a atmodināja agrāko rūgtumu pret Dāvidu. Ja<strong>un</strong>eklim<br />
spēlējot ķēniņa priekšā <strong>un</strong> jaukajām skaņām piepildot pili, Saulu pārņēma dusmas <strong>un</strong> viņš<br />
atkal svieda Dāvidam ar šķēpu, vēlēdamies spēlētāju piedurt pie sienas; bet nāvīgo ieroci<br />
K<strong>un</strong>ga eņģelis novērsa sānis. Dāvids izbēga <strong>un</strong> steidzās uz savām mājām. Bet Sauls izsūtīja<br />
spiegus, kuriem to vajadzēja satvert <strong>un</strong> nogalināt, līdzko viņš otrā rītā atkal parādītos.<br />
Mihala atklāja Dāvidam sava tēva plānus. Viņa to spieda glābt dzīvību bēgot <strong>un</strong> nolaida<br />
viņu lejup pa logu, tā palīdzot aiziet. Dāvids bēga pie Samuēla uz Rāmu, <strong>un</strong> pravietis,<br />
nebaidīdamies no ķēniņa nelabvēlības, šo bēgli laipni uzņēma. Samuēla māja, pretstatā<br />
Saula pilij, bija īstā miera vieta. Šeit kalnu vidū godātais K<strong>un</strong>ga kalps turpināja savu darbu.<br />
252
Change language