Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Sauls godkārīgi vēlējās pievērst cilvēku uzmanību, <strong>un</strong>, atskanot šai slavas dziesmai, ķēniņa<br />
domās nobrieda pārliecība, ka Dāvids iemantos vispārēju uzticību <strong>un</strong> valdīs viņa vietā.<br />
Tā Sauls savu sirdi atvēra greizsirdības garam, kas saindēja visu viņa dvēseli.<br />
Neskatoties uz mācībām, ko viņš bija saņēmis no pravieša Samuēla, ka Dievs izdarīs visu,<br />
ko vien gribēs, <strong>un</strong> ka neviens Viņu nespēs aizkavēt, ķēniņš tomēr parādīja, ka tam nav<br />
patiesas izpratnes par Dieva plāniem vai Viņa spēku. Israēla valdnieks savu gribu nostādīja<br />
pretī Mūžīgā gribai. Valdot pār Israēla valsti, Sauls nebija iemācījies savaldīt pats sevi.<br />
Viņš savu spriedumu ļāva pārvaldīt jūtu uzplūdiem, līdz tika ierauts briesmīgās dusmu<br />
lēkmēs. Šis paisums kādreiz sasniedza tādu niknumu, ka tas bija gatavs nonāvēt ikvienu,<br />
kas uzdrošinātos pretoties viņa gribai. Pēc tādiem dusmu uzliesmojumiem viņš atkal<br />
nonāca bezcerīgā izmisumā <strong>un</strong> sevis noniecināšanas stāvoklī, kur to ļoti mocīja<br />
sirdsapziņas pārmetumi.<br />
Viņš labprāt klausījās Dāvida spēlēto arfu, <strong>un</strong> šķita, ka ļa<strong>un</strong>ais gars uz laiku no tā<br />
atkāpjas, bet kādā dienā, ja<strong>un</strong>eklim kalpojot ķēniņam <strong>un</strong> izvilinot no sava instrumenta<br />
brīnišķas mūzikas skaņas, ar ko viņš pavadīja slavas dziesmas Dievam, Sauls pēkšņi uz<br />
spēlētāju svieda šķēpu, gribēdams tam atņemt dzīvību. Dieva iejaukšanās Dāvidu<br />
pasargāja, <strong>un</strong> viņš neskarts izglābās no ārprātīgā ķēniņa dusmām. Naidam pret Dāvidu<br />
pieaugot, Sauls arvien biežāk meklēja izdevību to nonāvēt, bet neviens no viņa plāniem<br />
pret K<strong>un</strong>ga svaidīto neizdevās. Sauls ļāvās ļa<strong>un</strong>ā gara vadībai, kas pār viņu valdīja, bet<br />
Dāvids uzticējās Tam, kas ir varens padomā <strong>un</strong> spēcīgs izglābt. “K<strong>un</strong>ga bijāšana ir gudrības<br />
iesākums.” (Sal. pam. 9:10) Un Dāvids pastāvīgi lūgšanās griezās pie Dieva, lai varētu<br />
pareizi staigāt Viņa priekšā.<br />
Vēlēdamies tikt vaļā no sava sāncenša klātbūtnes, ķēniņš “Sauls viņu atbrīvoja no<br />
kalpošanas sev, attālināja viņu no sevis <strong>un</strong> iecēla par virsnieku pār tūkstoš vīriem. (..) Bet<br />
viss Israēls <strong>un</strong> Jūda mīlēja Dāvidu”. Ļaudis drīz vien ievēroja, cik izprotošs bija Dāvids <strong>un</strong><br />
cik gudri <strong>un</strong> meistarīgi tika nokārtoti viņa rokām uzticētie pasākumi. Ja<strong>un</strong>ekļa padomi bija<br />
piesardzīgi, <strong>un</strong> tiem droši varēja paklausīt, bet Saula spriedumi viesa nedrošību, <strong>un</strong> viņa<br />
lēmumi neizcēlās ar sevišķu gudrību.<br />
Kaut arī Sauls pastāvīgi meklēja izdevību Dāvidu iznīcināt, tomēr viņš no tā baidījās,<br />
tāpēc ka K<strong>un</strong>gs tam palīdzēja redzamā veidā. Dāvida nevainojamais raksturs izsauca<br />
ķēniņa dusmas; viņš saprata, ka ja<strong>un</strong>ekļa dzīve <strong>un</strong> klātbūtne to apka<strong>un</strong>o, jo ar savu<br />
kontrastu tā Saulu nostāda nelabvēlīgā gaismā. Tā bija skaudība, kas ķēniņu darīja tik<br />
nelaimīgu <strong>un</strong> nožēlojamu, apdraudot viņa troņa pazemīgo pavalstnieku. Ak, kādu<br />
neizsakāmu ļa<strong>un</strong>umu šī sliktā rakstura īpašība ir nodarījusi mūsu pasaulei! Saula sirdī<br />
valdīja tas pats naids, kas Kainam lika celties pret savu brāli Ābelu, tāpēc ka Ābela darbi<br />
bija taisni <strong>un</strong> Dievs to godāja, bet viņa paša darbi bija ļa<strong>un</strong>i <strong>un</strong> Dievs viņu nevarēja svētīt.<br />
Skaudība ir lepnības meita, <strong>un</strong>, ja to uzņem sirdī, tā noved pie naida <strong>un</strong> beidzot pie<br />
251
Change language