Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 62 - Dāvids <strong>un</strong> Goliāts<br />
Kad ķēniņš Sauls saprata, ka Dievs viņu ir atmetis, <strong>un</strong> pilnībā aptvēra viņam adresēto<br />
pravieša vārdu apsūdzošo spēku, to pārņēma rūgts izmisums <strong>un</strong> vēlēšanās nepadoties. Nē,<br />
tā nebija patiesa grēku nožēla, kas tagad nolieca ķēniņa lepno galvu. Viņam trūka skaidras<br />
izpratnes par pārkāpuma aizvainojošo raksturu <strong>un</strong> sirdī nepamodās vēlēšanās reformēt savu<br />
dzīvi, bet domas nodarbināja šķietami netaisnā Dieva rīcība, kur viņam <strong>un</strong> tā pēcnācējiem<br />
tika atņemts Israēla tronis. Saulu pastāvīgi mocīja drūmas nojautas par bojāeju, kas tika<br />
izteikta pār viņu <strong>un</strong> viņa namu. Pēc viņa domām drosmei, kādu tas bija parādījis karā pret<br />
ienaidniekiem, bija jākompensē nepaklausības grēks. Dieva sodu viņš nepieņēma ar<br />
lēnprātību, jo augstprātīgais gars tam izmisīgi pretojās, līdz viņš pats nonāca uz saprāta<br />
zaudēšanas robežas. Padomdevēji tam ieteica meklēt laba mūziķa pakalpojumus, cerēdami,<br />
ka kāda patīkama mūzikas instrumenta skaņas nomierinās tā satraukto garu. Dieva<br />
tālredzībā pie ķēniņa tika atvests Dāvids, jo viņš labi spēlēja arfu. Viņa jaukās, debesu<br />
iedvesmotās melodijas atstāja vēlamo iespaidu. Smagā grūtsirdība, kas līdzīgi tumšam<br />
mākonim nomāca Saula garu, tika izklīdināta.<br />
Kad viņa pakalpojumi Saula galmā nebija vajadzīgi, Dāvids atgriezās pie saviem<br />
ganāmpulkiem kalnos <strong>un</strong> savā garā <strong>un</strong> izturēšanās veidā bija tikpat vienkāršs kā vienmēr.<br />
Kad tikai ievajadzējās, viņu no ja<strong>un</strong>a aicināja kalpot ķēniņa priekšā, lai nomierinātu<br />
valdnieka satrauktās domas, līdz ļa<strong>un</strong>ais gars no viņa atstājās. Kaut gan Sauls atklāti izteica<br />
savu prieku par Dāvidu <strong>un</strong> viņa muzicēšanu, tomēr ja<strong>un</strong>ais avju gans no ķēniņa nama uz<br />
savu ganību laukiem <strong>un</strong> pakalniem vienmēr gāja projām ar lielu prieku <strong>un</strong> atvieglojuma<br />
sajūtu.<br />
Dāvids bija uzaudzis Dieva <strong>un</strong> cilvēku ieredzēts. Viņš tika apmācīts K<strong>un</strong>ga ceļos, <strong>un</strong><br />
tagad Dieva prāta īstenošanai pievērsās vairāk, nekā jebkad agrāk. Viņa domām radās<br />
ja<strong>un</strong>i temati. Viņš bija uzturējies ķēniņa galmā <strong>un</strong> iepazinies ar ķēniņa lielo atbildību, bija<br />
atklājis dažas no tām kārdināšanām, kas uzmācās Saulam, <strong>un</strong> spēja izprast atsevišķus<br />
Israēla pirmā valdnieka rakstura <strong>un</strong> rīcības noslēpumus. Viņš redzēja, ka ķēniņa labklājību<br />
aizēnoja tumšs bēdu mākonis, <strong>un</strong> konstatēja, ka Saula nams savā privātā dzīvē atradās tālu<br />
no laimes. Tas viss viņu nopietni uztrauca, viņu, kurš bija svaidīts par Israēla nākamo<br />
ķēniņu. Nogrimis dziļās pārdomās <strong>un</strong> rūpju nomākts, tas griezās pie visa laba Devēja, <strong>un</strong><br />
tumšie mākoņi, kas it kā aizsedza nākotnes apvārsni, izklīda.<br />
Dievs Dāvidu mācīja uzticēties. Kā Mozus tika audzināts savam darbam, tā K<strong>un</strong>gs<br />
sagatavoja Isajas dēlu, lai tas kļūtu par Viņa izredzētās tautas vadoni. Uzraugot<br />
ganāmpulkus, viņš bija iepazinies ar tām rūpēm, kādas lielais Gans izjuta attiecībā uz<br />
savām ganāmām avīm.<br />
246
Change language