Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Ēliābs vairs nesaistīja Samuēla uzmanību, <strong>un</strong> pravietis pēc kārtas vērīgi uzlūkoja sešus<br />
viņa brāļus, kas piedalījās dievkalpojumā, bet K<strong>un</strong>gs nevienam no tiem nedeva savu<br />
piekrišanas zīmi. Mokošā neziņā Samuēls bija noraudzījies uz pēdējo ja<strong>un</strong>ieti <strong>un</strong> tagad<br />
jutās pavisam apmulsis. Viņš jautāja Isajam: “Vai visi ja<strong>un</strong>ekļi ir še bijuši?” Un tēvs<br />
atbildēja: “Vēl tikai atlicies pats ja<strong>un</strong>ākais, bet tas ir avju gans.” Tad Samuēls sacīja Isajam:<br />
“Nosūti <strong>un</strong> liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekams viņš nebūs atnācis.”<br />
Vientuļo ganu pārsteidza sūtņa negaidītais aicinājums, kas viņam paziņoja, ka uz<br />
Betlēmi atnākušais pravietis ir sūtījis pēc viņa. Izbrīnījies tas apjautājās, kāpēc gan Israēla<br />
soģis <strong>un</strong> pravietis vēlas to redzēt, tomēr aicinājumam paklausīja bez kavēšanās. “Un tas<br />
bija iesārts, ar skaistām acīm <strong>un</strong> labu stāju.” Pravietim ar prieku uzlūkojot skaisto, vīrišķīgo<br />
<strong>un</strong> kautrīgo ganu zēnu, K<strong>un</strong>ga balss tam sacīja: “Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!” Dāvids<br />
bija parādījis drosmi <strong>un</strong> uzticību vienkāršajā gana darbā, <strong>un</strong> tagad Dievs viņu bija izvēlējies<br />
par savu ļaužu virsnieku. “Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, <strong>un</strong> viņš to svaidīja viņa brāļu<br />
vidū. Un tā K<strong>un</strong>ga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu, no šīs dienas sākot, <strong>un</strong> palika arī turpmāk<br />
viņā.” Pravietis bija paveicis tam uzdoto darbu <strong>un</strong> ar atvieglotu sirdi devās atpakaļ uz<br />
Rāmu.<br />
Savas ierašanās tiešo nolūku Samuēls nevienam neteica, pat ne Isaja ģimenei, jo Dāvida<br />
svaidīšanas ceremonija bija notikusi slepenībā. Ar to ja<strong>un</strong>eklis saņēma norādījumu par<br />
gaidāmo augsto stāvokli, lai nākamo gadu dažādo notikumu <strong>un</strong> briesmu vidū šī apziņa<br />
iedvesmotu viņu palikt uzticīgam attiecībā uz Dieva nodomu, kam jāpiepildās viņa dzīvē.<br />
Lielais Dāvidam piešķirtais gods viņu nedarīja lepnu. Neskatoties uz augsto stāvokli,<br />
ko tam vajadzēja ieņemt nākotnē, viņš mierīgi turpināja savu darbu, gaidīdams uz K<strong>un</strong>ga<br />
plānu attīstību tiem nozīmētajā laikā <strong>un</strong> veidā. Pazemīgs <strong>un</strong> atturīgs, kā pirms savas<br />
svaidīšanas, ganu zēns atgriezās savos pakalnos <strong>un</strong> uzmanīja <strong>un</strong> sargāja ganāmpulku tikpat<br />
rūpīgi kā vienmēr. Tikai dziesmas tagad sacerēja <strong>un</strong> arfu spēlēja ar vēl lielāku iedvesmu.<br />
Viņa skatam bija pieejamas viskrāšņākās <strong>un</strong> bagātākās dabas ainavas. Saules staros zeltaini<br />
mirdzēja vīnogu ķekari. Vējā lēni šūpojās meža koki ar savām zaļajām lapotnēm. Viņš<br />
vēroja sauli, kas debesis pielēja ar gaismu, “kā līgavainim izejot no sava kambara <strong>un</strong><br />
stipram vīram līksmi staigājot savu ceļu”. Kalnu virsotnes lepni slējās pretī mākoņiem, <strong>un</strong><br />
tālumā apvārsni ierobežoja Moāba kalnu kailā klinšu siena, bet pāri visam pletās gaiši zilā<br />
debess velve. Aiz tās mājoja Dievs. Dāvids To nevarēja redzēt, bet Viņa darbi K<strong>un</strong>gu<br />
slavēja it visās vietās. Dienas gaisma, zeltainie meži <strong>un</strong> kalni, pļavas <strong>un</strong> strauti, tas viss lika<br />
domām pacelties pie Gaismas Tēva, pie ikvienas labas <strong>un</strong> pilnīgas dāvanas Devēja.<br />
Radītāja rakstura <strong>un</strong> varenības atklāsmes ikdienas gaitās pildīja ja<strong>un</strong>ā dziesminieka sirdi ar<br />
prieku <strong>un</strong> godbijīgu vēlēšanos Viņu pielūgt. Domājot par Dievu <strong>un</strong> Viņa darbiem, veidojās<br />
<strong>un</strong> nobrieda Dāvida apziņa <strong>un</strong> sirds izjūtas, sagatavojot to vēlākās dzīves pienākumiem. Ar<br />
katru dienu viņš nonāca arvien tuvākā <strong>un</strong> ciešākā savienībā ar Radītāju. Prāts pastāvīgi<br />
tiecās pēc ja<strong>un</strong>iem atziņu dziļumiem, meklējot iedvesmu dziesmai <strong>un</strong> arfai. Gaisā virmoja<br />
244
Change language