Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 61 - Dāvida Svaidīšana<br />
Nedaudz jūdžu uz dienvidiem no Jeruzālemes, “lielā Ķēniņa pilsētas”, atrodas<br />
Betlēme, kur vairāk nekā tūkstoš gadus pirms Jēzus, kas tika guldīts silītē <strong>un</strong> ko pielūdza<br />
Austrumu zemju gudrie, piedzima Dāvids, Isajas dēls. Daudzus gadsimtus pirms Pestītāja<br />
nākšanas viņš agrā ja<strong>un</strong>ībā sargāja avju pulkus Betlēmes pakalnos. Vienkāršais ganu zēns<br />
dziedāja paša sacerētās dziesmas <strong>un</strong> spēlēja uz arfas, veidojot patīkamu pavadījumu savas<br />
ja<strong>un</strong>ās <strong>un</strong> spēcīgās balss radītajai melodijai. K<strong>un</strong>gs bija izvēlējies Dāvidu <strong>un</strong> vientuļajā<br />
dzīvē pie ganāmpulka sagatavoja darbam, ko gribēja tam uzticēt vēlākajos gados.<br />
Kamēr Dāvids tā turpināja savu vienkāršo gana dzīvi, K<strong>un</strong>gs Dievs tajā pašā laikā<br />
r<strong>un</strong>āja par viņu ar pravieti Samuēlu: “Cik ilgi tu būsi noskumis par Saulu, ka Es esmu to<br />
atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu <strong>un</strong> sataisies<br />
ceļam; Es tevi sūtīšu pie Isaja, šī betlēmieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis sev<br />
ķēniņu. (..) ņem sev līdzi ja<strong>un</strong>u teli no liellopiem <strong>un</strong> saki: Es esmu nācis nest kaujamo upuri<br />
tam K<strong>un</strong>gam. Un ielūdz arī Isaju upura mielastā, tad es tev darīšu zināmu, kas tev būs<br />
jādara, jo tev būs jāsvaida tas, kuru Es tev norādīšu.” Un Samuēls darīja tā, kā K<strong>un</strong>gs viņam<br />
bija sacījis, <strong>un</strong> nogāja uz Betlēmi. Tur tam pretī iznāca pilsētas vecākie <strong>un</strong> satraukti jautāja:<br />
“Vai tu nāc mierīgos nolūkos?” Un viņš atbildēja: “Miera labad gan!” (1. Sam. 16. nod.)<br />
Vecākie piekrita piedāvājumam piedalīties pie upurēšanas, <strong>un</strong> Samuēls aicināja arī Isaju<br />
<strong>un</strong> viņa dēlus. Ēliābs bija vecākais <strong>un</strong> augumā <strong>un</strong> ārējā izskatā visvairāk atgādināja Saulu.<br />
Viņa skaistā seja <strong>un</strong> patīkami veidotais stāvs saistīja pravieša uzmanību. Raugoties uz viņa<br />
ķēnišķīgo izturēšanos, Samuēls domāja: “Tiešām, šis gan būs tas, kas tā K<strong>un</strong>ga priekšā ir<br />
Viņa svaidītais.” Viņš jau gaidīja dievišķo piekrišanu, lai varētu to svaidīt. Tomēr Jehova<br />
neņēma vērā ārējo izskatu. Ēliābs nebijās K<strong>un</strong>gu. Ja viņš būtu aicināts uz troņa, tad būtu<br />
lepns <strong>un</strong> prasošs valdnieks. K<strong>un</strong>gs sacīja Samuēlam: “Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz<br />
uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā,<br />
kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas K<strong>un</strong>gs uzlūko sirdi.” Nekāds<br />
ārējais skaistums nevar dvēseli ieteikt Dievam. Cilvēka patieso vērtību nosaka gudrība <strong>un</strong><br />
krietnums, kas atklājas raksturā <strong>un</strong> uzvedībā; tas ir iekšējais skaistums <strong>un</strong> cēla sirds, kas<br />
mūs dara pieņemamus K<strong>un</strong>gam. Ak, cik dziļi mums vajadzētu izprast šo patiesību, spriežot<br />
par sevi <strong>un</strong> citiem! No Samuēla kļūdas mēs varam mācīties, cik aplams ir tāds vērtējums,<br />
kas vadās no patīkamas sejas izteiksmes vai staltas stājas. Mēs varam redzēt, cik<br />
nepamatota var būt cilvēka gudrība sirds noslēpumu izpratnē vai arī Dieva nodomu<br />
izdibināšanā bez sevišķa apgaismojuma no Debesīm. Dieva domas <strong>un</strong> ceļi attiecībā uz Viņa<br />
radījumiem stāv pāri mūsu ierobežotajam saprātam; tomēr mēs varam būt droši, ka Viņa<br />
bērni tiks aicināti tieši uz to vietu, kurai tie piemēroti, <strong>un</strong> tiks sagatavoti tieši tā darba<br />
veikšanai, kas viņiem uzticēts, ja vien tie savu gribu pakļaus Dievam, lai Viņa labos plānus<br />
neizjauktu cilvēka paša stūrgalvīgā nostāja.<br />
243
Change language