Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 60 - Saula Atmešana<br />
Smagajos apstākļos Gilgalā Sauls neizturēja ticības pārbaudi <strong>un</strong> lika negodā noteikto<br />
dievkalpošanas kārtību; tomēr pieļautās kļūdas vēl nebija nelabojamas <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs viņam<br />
gribēja dot citu iespēju, kur Sauls varētu mācīties nešaubīgi uzticēties Dievam <strong>un</strong> paklausīt<br />
Viņa pavēlēm.<br />
Saņēmis rājienu no pravieša, Sauls savā rīcībā tomēr nesaskatīja nekādu lielu grēku.<br />
Viņš domāja, ka pret to ir izturējušies netaisni, <strong>un</strong> centās sevi aizstāvēt <strong>un</strong> aizbildināt savu<br />
vainu. No tā laika viņš maz satikās ar pravieti. Samuēls mīlēja Saulu kā savu dēlu, <strong>un</strong> Sauls,<br />
būdams pārdrošs <strong>un</strong> straujš, savukārt uz pravieti bija raudzījies ar lielu cieņu. Tomēr viņu<br />
aizvainoja Samuēla rājiens <strong>un</strong> tādēļ, cik vien iespējams, viņš no tā izvairījās.<br />
Tomēr K<strong>un</strong>gs sūtīja savu kalpu ar kādu vēsti pie Saula. Ar paklausību viņš vēl varēja<br />
pierādīt uzticību Dievam <strong>un</strong> apliecināt, ka ir cienīgs staigāt Israēla priekšā. Samuēls nāca<br />
pie ķēniņa <strong>un</strong> darīja viņam zināmu K<strong>un</strong>ga vārdu. Lai monarhs saprastu, cik svarīgi ir<br />
ievērot šo pavēli, Samuēls skaidri pateica, ka viņš r<strong>un</strong>ā dievišķā uzdevumā, pilnvarots no<br />
tās pašas autoritātes, kas Saulu bija aicinājusi tronī. Pravietis teica: “Es piemeklēšu<br />
Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarījis Israēlam, aizsprostodams viņam ceļu, kad<br />
Israēls nāca no Ēģiptes. Tādēļ ej tagad <strong>un</strong> sakauj Amaleku, iznīcini itin visu līdz pēdējam,<br />
kas vien tam pieder! Nesaudzē neviena no viņiem pašiem, nedz arī kaut ko no viņa<br />
kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi vīri <strong>un</strong> sievas, gan bērni <strong>un</strong> zīdaiņi, vērši <strong>un</strong> visi<br />
sīklopi, kamieļi <strong>un</strong> ēzeļi!” (1. Sam. 15. nod.) Amalekieši pirmie bija cēlušies karā pret<br />
Israēlu tuksnesī, <strong>un</strong> šī grēka dēļ, kā arī viņu izaicinošās, pret Dievu vērstās rīcības <strong>un</strong><br />
pazemojošās elku pielūgšanas dēļ K<strong>un</strong>gs jau Mozus dienās bija izteicis pār viņiem<br />
spriedumu. Pēc dievišķā rīkojuma viņu nežēlīgā izturēšanās pret Israēlu tika uzrakstīta līdz<br />
ar pavēli: “(..) amalekiešu piemiņu tev būs izdzēst no pasaules. To neaizmirsti!” (5. Moz.<br />
25:19) Šī sprieduma realizēšana kavējās četri simti gadus, tomēr amalekieši neatteicās no<br />
saviem grēkiem. K<strong>un</strong>gs zināja, ka šī bezdievīgā tauta, ja vien tas būs iespējams, izdeldēs<br />
no zemes visus Viņa ļaudis <strong>un</strong> to reliģisko kalpošanu. Tagad bija pienācis laiks tik ilgi<br />
atliktā sprieduma izpildei.<br />
Iecietība, kādu Dievs parāda bezdievīgajiem, cilvēkus iedrošina dzīvot pārkāpumos;<br />
tomēr ar soda ilgo atlikšanu tas nekļūst mazāk drošs vai mazāk briesmīgs. “Jo tas K<strong>un</strong>gs<br />
celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies <strong>un</strong> trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai<br />
izpildītu savu nodomu, savu neparasto nodomu, lai padarītu savu darbu, savu savādo<br />
darbu.” (Jes. 28:21) Mūsu žēlsirdīgajam Dievam sodīšana ir dīvains darbs. “Tik tiešām, ka<br />
Es dzīvoju,” saka K<strong>un</strong>gs Dievs, “Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka<br />
bezdievis atgriežas no sava ļa<strong>un</strong>ā ceļa <strong>un</strong> dzīvo.” “Tas K<strong>un</strong>gs, K<strong>un</strong>gs, apžēlošanās <strong>un</strong><br />
žēlastības Dievs, ir pacietīgs <strong>un</strong> bagāts žēlsirdībā <strong>un</strong> uzticībā (..), bet arī neatstāj nevienu<br />
nesodītu (..).” (Ec. 33:11; 2. Moz. 34:6,7) Atriebība Viņu neiepriecina, tomēr savu likumu<br />
239
Change language