Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
paspējis tā K<strong>un</strong>ga priekšā izlūgties žēlastību — tā es iedrošinājos <strong>un</strong> nesu dedzināmo<br />
upuri.”<br />
Tad Samuēls sacīja Saulam: “Tu esi aplami darījis; tu neesi izpildījis tā K<strong>un</strong>ga, sava<br />
Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis; patlaban tas K<strong>un</strong>gs būtu tavu ķēniņa varu pār<br />
Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, bet nu tagad tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas<br />
K<strong>un</strong>gs jau ir izmeklējis sev vīru, kas ir pēc Viņa sirds prāta, <strong>un</strong> tas K<strong>un</strong>gs tam ir nolicis būt<br />
savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko tas K<strong>un</strong>gs bija tev pavēlējis.” Tad<br />
Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas <strong>un</strong> gāja savu ceļu; bet atlikušie karavīri sekoja<br />
Saulam no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna ciltī (..).”<br />
Israēlam vai nu vajadzēja pārtraukt sevi uzskatīt par Dieva tautu, vai arī bija pienākums<br />
turēties pie tiem pamatlikumiem, uz kuriem dibināta tāda monarhija, lai pār ļaudīm varētu<br />
valdīt dievišķā vara. Ja tauta pilnībā nodotos K<strong>un</strong>gam, ja cilvēciskā <strong>un</strong> pasaulīgā griba tiktu<br />
pakļauta K<strong>un</strong>ga prātam, tad Viņš paliktu kā Israēla Pārvaldnieks. Kamēr ķēniņš <strong>un</strong> ļaudis<br />
visā savā rīcībā padotos Dievam, tik ilgi Dievs varētu būt viņu aizstāvis. Israēlā nevarēja<br />
attīstīties <strong>un</strong> pastāvēt nekāda tāda monarhija, kas visās lietās par visaugstāko neatzītu Dieva<br />
autoritāti.<br />
Ja Sauls šajā pārbaudes brīdī būtu parādījis cieņu Dieva prasībām, tad Dievs viņu<br />
izlietotu savu nodomu īstenošanā. Bet viņa kļūda rādīja, ka tas tautas priekšā K<strong>un</strong>gu nevar<br />
pārstāvēt. Viņš Israēlu ievestu maldos. Noteicošais būtu viņa prāts <strong>un</strong> viņa griba, bet ne<br />
Dievs. Ja Sauls būtu palicis uzticīgs, viņa valdība tiktu apstiprināta uz visiem laikiem, bet,<br />
tā kā viņš tāds nebija, tad Dieva nodomu vajadzēja piepildīt kādam citam vīram. Israēla<br />
pārvaldīšana bija jāuztic tādam cilvēkam, kas pār ļaudīm valdītu saskaņā ar Debesu gribu.<br />
Mēs nezinām, cik lielas intereses var būt liktas uz spēles, kad K<strong>un</strong>gs mūs pārbauda.<br />
Drošības nav nekur citur, kā vienīgi stingrā paklausībā tam, ko sacījis Dievs. Visi<br />
apsolījumi doti, vadoties no ticības <strong>un</strong> paklausības nosacījuma, <strong>un</strong> nesaskaņošanās ar Viņa<br />
pavēlēm pārtrauc Rakstu bagāto apsolījumu piepildīšanos mūsu dzīvē. Mēs nedrīkstam<br />
sekot impulsīvām iedomām, ne arī paļauties uz cilvēku spriedumu; mums jāņem vērā Dieva<br />
atklātā griba <strong>un</strong> jārīkojas saskaņā ar Viņa noteiktajām pavēlēm, lai arī kādi būtu apkārtējie<br />
apstākļi. Par sekām rūpēsies Dievs. Nešaubīgi paklausot Dieva Vārdam, mēs, nonākot<br />
grūtībās, cilvēkiem <strong>un</strong> eņģeļiem pierādīsim, ka kritiskos brīžos K<strong>un</strong>gs mums var uzticēties,<br />
lai īstenotu Viņa nodomus, pagodinātu Viņa Vārdu <strong>un</strong> sagādātu svētības Viņa ļaudīm.<br />
Sauls bija kritis nežēlastībā pie Dieva <strong>un</strong> tomēr negribēja pazemoties grēku nožēlā.<br />
Patiesās dievbijības trūkumu viņš centās aizvietot ar dedzību reliģisko formu ievērošanā.<br />
Sauls nebija neziņā par Israēla sakāvi, kad Hofnus <strong>un</strong> Pinehass nometnē atnesa Derības<br />
šķirstu, <strong>un</strong> tomēr, visu to zinot, viņš nolēma sūtīt pēc svētā šķirsta <strong>un</strong> tur kalpojošā<br />
priestera. Ja ar šo rīcību varētu iedvest ļaudīm ticību, tad viņš cerēja atkal sapulcināt<br />
237
Change language