Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
pagājis, viņš kļuva nepacietīgs par tik ilgu kavēšanos <strong>un</strong> visu grūto apstākļu dēļ arī pats<br />
kļuva mazdūšīgs. Tā vietā, lai ļaudis uzticīgi sagatavotu dievkalpojumam, kuru izpildīt<br />
nāca Samuēls, viņš nodevās neticībai <strong>un</strong> ļa<strong>un</strong>ām priekšnojautām. Tuvošanās Dievam ar<br />
upuri bija ļoti svinīgs <strong>un</strong> svarīgs darbs, <strong>un</strong> Dievs prasīja, lai Viņa ļaudis pārmeklētu savas<br />
sirdis <strong>un</strong> nožēlotu grēkus, lai Viņš varētu upuri pieņemt <strong>un</strong> svētība pavadītu ļaužu pūles<br />
cīņā pret ienaidnieku. Bet Sauls bija palicis nemierīgs, <strong>un</strong> ļaudis, kuriem vajadzēja<br />
uzticēties Dieva palīdzībai, gaidīja uz izraudzīto ķēniņu, lai viņš tos vadītu <strong>un</strong> norīkotu.<br />
Tomēr K<strong>un</strong>gs turpināja rūpēties par viņiem <strong>un</strong> tos neatstātu nelaimē, kas nāktu pār tiem,<br />
ja vārais miesīgais elkonis būtu palicis viņu vienīgais balsts. Viņš ļaudis noveda grūtībās,<br />
lai tie pārliecinātos, cik muļķīgi ir paļauties uz cilvēku, <strong>un</strong> lai tie atkal pievērstos Viņam kā<br />
vienīgajam Palīgam. Bija pienācis Saula pārbaudes laiks. Tagad tam vajadzēja pierādīt, vai<br />
viņš paļaujas uz Dievu vai nē, vai pacietīgi gaidīs saskaņā ar K<strong>un</strong>ga pavēli, atklājot sevi kā<br />
tādu, kuram Dievs grūtos apstākļos var uzticēties kā savu ļaužu pārvaldniekam, vai arī sāks<br />
svārstīties <strong>un</strong> parādīs sevi necienīgu tam uzticētajai svētajai atbildībai. Vai Israēla<br />
izraudzītais ķēniņš paklausīs visu ķēniņu Valdniekam? Vai viņš savu mazdūšīgo kareivju<br />
uzmanību pievērsīs Tam, kuram ir mūžīgs spēks <strong>un</strong> pestīšana?<br />
Pieaugošā nepacietībā viņš gaidīja Samuēla ierašanos <strong>un</strong> visu sajukumu, postu <strong>un</strong><br />
armijas dezertēšanu attiecināja uz pravieša prombūtni. Pienāca noteiktais laiks, bet Dieva<br />
vīrs vēl tūlīt neparādījās. Dieva aizgādība bija savu kalpu aizturējusi. Bet Saula<br />
nemierīgais, impulsīvais gars vairs nebija savaldāms. Saprazdams, ka kaut kas jādara ļaužu<br />
baiļu apklusināšanai, viņš nolēma sasaukt dievkalpojumu <strong>un</strong> pats ar upuri izlūgties<br />
dievišķo palīdzību. K<strong>un</strong>gs bija nolicis, ka upurēt Viņa priekšā var vienīgi tie, kas šim<br />
darbam iesvētīti. Bet Sauls pavēlēja: “Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri (..).!” (1.<br />
Sam. 13. nod.) Un tāds, kāds viņš bija, ar bruņām <strong>un</strong> ieročiem, tas tuvojās altārim <strong>un</strong><br />
pienesa upuri Dieva priekšā.<br />
“Un notika, ka tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad atnāca<br />
Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu apsveiktu.” Samuēls uzreiz ievēroja, ka<br />
Sauls ir rīkojies pretēji tam dotajiem skaidrajiem norādījumiem. Izlietojot savu pravieti,<br />
K<strong>un</strong>gs bija teicis, ka Viņš šajā laikā darīs zināmu, kā Israēlam rīkoties krīzes brīdī. Ja Sauls<br />
būtu izpildījis nosacījumus, kur bija apsolīta dievišķā palīdzība, tad K<strong>un</strong>gs brīnišķā veidā<br />
būtu atbrīvojis Israēlu arī ar tiem nedaudzajiem ķēniņam uzticīgajiem ļaudīm. Bet Sauls<br />
tik ļoti bija apmierināts ar sevi <strong>un</strong> savu rīcību, ka izgāja pravietim pretī, it kā būtu pelnījis<br />
uzslavu <strong>un</strong> ne rājienu.<br />
Samuēla sejas izteiksme pauda rūpes <strong>un</strong> nemieru. Uz viņa jautājumu: “Ko tu esi<br />
darījis?” Sauls savu pārdrošo rīcību aizbildināja, sacīdams: “Kad es redzēju, ka tauta klīst<br />
projām no manis, <strong>un</strong> tu noliktā laikā nenāci, <strong>un</strong> filistieši ir sapulcējušies Mikmašā, tad es<br />
domāju: tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu uzbrukumā, — bet es vēl neesmu<br />
236
Change language