Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 59 - Saula Pārdrošība<br />
Pēc sapulces Gilgalā Sauls atlaida mājās karaspēku, kas bija sanācis pēc viņa<br />
aicinājuma, lai karotu ar amoniešiem, paturot vienīgi divus tūkstošus vīru savā rīcībā<br />
Mikmašā <strong>un</strong> tūkstoš vīrus pie sava dēla Jonatāna Gibeā. Šeit tika pieļauta nopietna kļūda.<br />
Nesenā uzvara armiju pildīja ar cerību <strong>un</strong> drosmi, <strong>un</strong>, ja viņš tūlīt būtu devies pret citiem<br />
Israēla ienaidniekiem, tad tautas brīvības labā būtu izdarīts varens pavērsiens.<br />
Pa to laiku rosīgi darbojās viņu kareivīgie kaimiņi — filistieši. Pēc sakāves Eben-Ēzerā<br />
tie vēl arvien savās rokās turēja dažus kalnu cietokšņus Israēla zemē <strong>un</strong> tagad sāka<br />
nostiprināties pašā zemes centrā. Dažādu iekārtojumu, ieroču <strong>un</strong> apbruņojuma ziņā<br />
filistieši atradās daudz labākā stāvoklī nekā Israēls. Ilgajā apspiešanas laikā ienaidnieki bija<br />
centušies nostiprināt savu varu, aizliedzot Israēlam kalēja darbus, lai tie nevarētu izgatavot<br />
kara ieročus. Arī pēc miera noslēgšanas, kad bija vajadzīgi tādi darbi, ebreji vēl arvien gāja<br />
uz filistiešu nometnēm. Ērtību mīlestības iespaidā <strong>un</strong> ilgajā apspiešanas laikā pierastā<br />
nevērtības gara dēļ Israēla vīri nepavisam nebija apgādāti ar kara ieročiem. Karā lietoja<br />
šaujamos lokus <strong>un</strong> lingas, jo tos varēja iegādāties, <strong>un</strong>, izņemot Saulu <strong>un</strong> viņa dēlu Jonatānu,<br />
nevienam no viņiem nebija ne šķēpa, ne zobena. (1. Sam. 13:22)<br />
Tikai Saula otrā valdīšanas gadā tika mēģināts pakļaut filistiešus. Pirmo triecienu<br />
izdarīja ķēniņa dēls Jonatāns, uzbrūkot <strong>un</strong> pieveicot viņu garnizonu Gebā. Šīs sakāves<br />
sakaitināti, filistieši gatavoja steidzīgu uzbrukumu Israēlam. Tad Sauls ar bazūnēm lika<br />
izziņot karu pa visu zemi, aicinot vīrus sapulcēties Gilgalā, ieskaitot ciltis no Jordānas otra<br />
krasta. Ļaudis uzaicinājumam paklausīja.<br />
Filistieši Mikmašā bija savākuši milzīgus spēkus — trīsdesmit tūkstoš ratu <strong>un</strong> sešus<br />
tūkstošus jātnieku, <strong>un</strong> tik daudz ļaužu kā smiltis jūrmalā. (1. Sam. 13:5) Šīm ziņām<br />
aizsniedzot Saulu <strong>un</strong> viņa armiju Gilgalā, ļaudis ļoti izbijās, domājot par kauju, kur viņiem<br />
būs jācīnās pret tik varenu armiju. Tie nebija sagatavoti sadursmei ar ienaidnieku, <strong>un</strong><br />
daudzi kļuva tik mazdūšīgi, ka nemaz neuzdrošinājās iziet, lai pārbaudītu savu drosmi cīņā.<br />
Daži pārcēlās pāri Jordānai, citi apslēpās bedrēs, alās <strong>un</strong> starp klintīm, kuru šai apgabalā<br />
bija visai daudz. Tuvojoties sadursmes brīdim, dezertieru skaits ātri pieauga, <strong>un</strong>, kas<br />
neaizgāja no ierindas, tos mocīja ļa<strong>un</strong>as nojautas <strong>un</strong> briesmīgas bailes.<br />
Kad Saulu sākumā svaidīja par ķēniņu, viņš no Samuēla saņēma skaidrus norādījumus,<br />
kā rīkoties šādās reizēs. Pravietis sacīja: “Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, <strong>un</strong><br />
redzi, arī es nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas<br />
dienas, tiekams es pie tevis nonākšu <strong>un</strong> tev to darīšu zināmu, kas tev ir jādara.” (1. Sam.<br />
10:8)<br />
Sauls gaidīja dienu no dienas, bet nepielika nekādas nopietnas pūles, lai iedrošinātu<br />
ļaudis <strong>un</strong> iedvestu viņiem paļāvību uz Dievu. Pirms vēl pravieša noteiktais laiks bija<br />
235
Change language