Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
sekos šim izvēlētajam ceļam, tie beidzot saprastu savu ģeķību <strong>un</strong> nožēlotu grēkus.<br />
Cilvēciskais lepnums <strong>un</strong> cilvēciskā gudrība ir pierādījusies kā bīstams ceļa vadonis. Ko<br />
sirds iekāro pretēji Dieva gribai, tas beidzot izrādīsies kā lāsts <strong>un</strong> ne kā svētība.<br />
Dievs vēlējās, lai Viņa ļaudis To uzlūkotu kā savu vienīgo Likumdevēju <strong>un</strong> Spēka<br />
Avotu. Izjūtot atkarību no Dieva, tie pastāvīgi justos vilkti Viņam tuvāk. Tie kļūtu arvien<br />
cēlāki <strong>un</strong> piemērotāki augstajam uzdevumam, kādam Viņš tos bija aicinājis kā savus<br />
izredzētos ļaudis. Bet, kad tronī tiek nosēdināts cilvēks, tas ļaužu domas novērsīs no Dieva.<br />
Tie vairāk gribēs uzticēties cilvēciskajam spēkam nekā dievišķajam <strong>un</strong> ķēniņa kļūdas<br />
pavedinās tos uz grēku <strong>un</strong> atšķirs no Dieva.<br />
Samuēls saņēma norādījumu ievērot ļaužu lūgumu, iepriekš brīdinot viņus par Dieva<br />
nepatiku, kā arī darot zināmas tādas izvēles sekas. “Tad Samuēls visus tā K<strong>un</strong>ga vārdus<br />
sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu.” Viņš uzticīgi norādīja uz klaušām, kas tiem tiks<br />
uzliktas, <strong>un</strong> atklāja atšķirību starp šo atkarības stāvokli <strong>un</strong> viņu pašreizējo, salīdzinoši brīvo<br />
<strong>un</strong> laimīgo dzīvi. Viņu ķēniņš gribēs atdarināt citu monarhu greznību, bet, lai to sasniegtu,<br />
būs nepieciešami visai smagi nodokļi gan no cilvēkiem, gan no īpašumiem. Labākos tautas<br />
ja<strong>un</strong>ekļus ķēniņš iesaistīs savā kalpībā, liekot tos uz kara ratiem <strong>un</strong> zirgiem <strong>un</strong> padarot par<br />
skrējējiem savā priekšā. Tiem vajadzēs aizpildīt viņa armijas rindas, apstrādāt viņa laukus,<br />
ievākt ražu <strong>un</strong> gatavot kara rīkus. Israēla meitas tas ņems par pavārēm <strong>un</strong> cepējām savam<br />
ķēnišķīgajam namam. Ķēniņa stāvokļa uzturēšanai tas izmantos viņu labākos laukus, kurus<br />
ļaudīm dāvājis pats Jehova. Viņš paņems arī vērtīgākos kalpus <strong>un</strong> lopus “<strong>un</strong> ar tiem darīs<br />
savu darbu”. Bez visa tā ķēniņš prasīs desmito no visiem viņu ienākumiem, no viņu darba<br />
peļņas <strong>un</strong> zemes augļiem. “Un kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit<br />
sev izvēlējušies, tad tas K<strong>un</strong>gs jums tanī dienā neatbildēs.” Lai arī cik grūtas būs šīs<br />
prasības, tomēr reiz izveidoto monarhiju tie pēc savas patikas vairs grozīt nevarēs.<br />
Bet ļaudis atbildēja: “Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums! Tad arī mēs būsim kā visas<br />
citas tautas, <strong>un</strong> mūsu ķēniņš pats spriedīs tiesu pār mums, <strong>un</strong> viņš pats izies mūsu priekšā<br />
karā, <strong>un</strong> viņš vadīs mūsu karus.”<br />
“Kā visas citas tautas” — israēlieši nesaprata, ka šajā ziņā nebūt līdzīgiem citām tautām<br />
bija viņu īpašā priekšrocība <strong>un</strong> svētība. Dievs pats israēliešus bija atšķīris no citām tautām,<br />
lai tos darītu par savu sevišķu dārgumu. Bet, nicinādami šo augsto godu, tie tagad karsti<br />
vēlējās atdarināt pagānu priekšzīmi. Un tā līdz šai dienai starp tiem, kas sevi sauc par Dieva<br />
ļaudīm, pastāv vēlēšanās piemēroties pasaulīgai dzīvei <strong>un</strong> ieradumiem. Šķiroties no K<strong>un</strong>ga,<br />
tie sāk iekārot pasaulīgo peļņu <strong>un</strong> godu. Kristieši ir pastāvīgi centušies atdarināt to cilvēku<br />
dzīvi, kas kalpo šīs pasaules dievam. Daudzi atsaucas uz to, ka, savienojoties ar pasaules<br />
cilvēkiem <strong>un</strong> piemērojoties viņu ieradumiem, tie bezdievīgos varot labāk iespaidot. Tomēr<br />
visi šī ceļa gājēji ar to šķiras no sava Spēka Avota. Kļūdami par pasaules draugiem, tie<br />
paliek Dievam par ienaidniekiem. Pasaules ievērības labā tie upurē neizsakāmo godu,<br />
233
Change language