Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
vajadzīgo iespaidu uz Samuēlu. Arī viņš zināmā mērā bija pārāk izdabājis saviem dēliem,<br />
<strong>un</strong> to raksturs <strong>un</strong> dzīve tagad atklāja šīs rīcības sekas.<br />
Šo soģu netaisnība radīja lielu neapmierinātību <strong>un</strong> deva iemeslu pieprasīt izmaiņas, pēc<br />
kurām slepeni jau sen ilgojās. “Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā <strong>un</strong> devās pie Samuēla<br />
uz Rāmu. Un viņi tam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vecs, <strong>un</strong> tavi dēli nestaigā tavos ceļos;<br />
tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām.” (Sk. 1. Sam. 8.-<br />
12. nod.) Par dēlu nepareizo izturēšanos pret ļaudīm Samuēlam nekas nebija stāstīts. Ja<br />
viņu ļa<strong>un</strong>ā rīcība tam būtu zināma, viņš tos nekavējoši būtu atcēlis, bet ne jau to vēlējās šie<br />
lūdzēji. Samuēls redzēja, ka patiesais iemesls bija neapmierinātība <strong>un</strong> lepnums, ka lūgumu<br />
izraisījis apzināts <strong>un</strong> skaidrs nodoms. Pret Samuēlu netika celta nekāda sūdzība. Visi atzina<br />
viņa godīgumu <strong>un</strong> gudrību, kādā tika kārtotas pārvaldības lietas; bet vecais pravietis šajā<br />
lūgumā saskatīja pārmetumu sev <strong>un</strong> tiešu vēlēšanos viņu nobīdīt pie malas. Tomēr viņš<br />
neatklāja savas jūtas, neko nepārmeta, bet šo lietu lūgšanā izteica K<strong>un</strong>gam, padomu<br />
meklējot vienīgi no Viņa.<br />
Un K<strong>un</strong>gs sacīja Samuēlam: “Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs! Nav jau<br />
viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš. Tā viņi ir<br />
arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie<br />
Mani ir atstājuši <strong>un</strong> kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara.”<br />
Pravietis tika norāts sakarā ar personīgo aizvainojumu par ļaužu slikto izturēšanos pret<br />
viņu. Tomēr tie nebija parādījuši necieņu cilvēkam, bet Dieva autoritātei, kas bija<br />
nozīmējusi pārvaldnieku savai tautai. Kas nicina <strong>un</strong> atmet Dievam uzticīgu kalpu, tas<br />
parāda necieņu ne tikai cilvēkam, bet K<strong>un</strong>gam, kurš to ir sūtījis; atmesta tiek K<strong>un</strong>ga<br />
autoritāte.<br />
Israēla vislielākās labklājības dienas bija tās, kad tauta par savu ķēniņu atzina Jehovu,<br />
kad tie Viņa dotos likumus <strong>un</strong> noteikto pārvaldes sistēmu vērtēja augstāk par citu tautu<br />
pārvaldības veidiem. Attiecībā uz K<strong>un</strong>ga baušļiem Mozus Israēlam bija paziņojis: “Turiet<br />
<strong>un</strong> pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība <strong>un</strong> lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās<br />
dzirdēs visus šos likumus, teiks: “Tiešām, gudri <strong>un</strong> saprātīgi ļaudis ir šī lielā tauta!” (5.<br />
Moz. 4:6) Bet, novēršoties no Dieva likumiem, ebreji nekļuva par tādu tautu, kādu Dievs<br />
vēlējās izveidot, <strong>un</strong> tad vainu par visu ļa<strong>un</strong>umu, kas bija viņu pašu grēku <strong>un</strong> nejēdzības<br />
sekas, uzvēla Dieva pārvaldes veidam. Lūk, cik pilnīgi tos bija apstulbojis grēks!<br />
K<strong>un</strong>gs ar praviešu starpniecību jau iepriekš bija paziņojis, ka Israēlu pārvaldīs ķēniņš,<br />
bet tas nenozīmēja, ka šī pārvaldes forma viņiem būtu vislabākā vai arī ka tā saskanētu ar<br />
Viņa nodomu. Dievs atļāva ļaudīm rīkoties pēc sava prāta tāpēc, ka tie atteicās vadīties no<br />
Viņa padoma. Hozeja ziņo, ka Dievs tiem deva ķēniņu savās dusmās. (Hoz. 13:11) Kad<br />
cilvēki izvēlas paši savu ceļu, nemeklējot padomu no Dieva, vai arī pretēji Viņa atklātajai<br />
gribai, tad bieži Viņš tiem arī piešķir to, ko tie vēlas, lai ar rūgtiem piedzīvojumiem, kas<br />
232
Change language