Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 58 - Pirmais Israēla Ķēniņš<br />
Israēla pārvaldes sistēma ar dievišķu autoritāti bija noteikta Dieva Vārdā. Mozum,<br />
septiņdesmit vecajiem, valdītājiem <strong>un</strong> soģiem vajadzēja rūpēties vienīgi par Dieva doto<br />
likumu ieviešanu dzīvē; viņiem pašiem nebija nekādas varas dot tautai likumus. Šis<br />
iekārtojums bija <strong>un</strong> palika nosacījums, lai Israēls varētu pastāvēt kā tauta. Laika gaitā Dievs<br />
sūtīja inspirētus vīrus, lai pamācītu ļaudis <strong>un</strong> dotu tiem norādījumus par šo likumu<br />
īstenošanu dzīvē.<br />
K<strong>un</strong>gs paredzēja, ka Israēls prasīs ķēniņu, bet Viņš negribēja mainīt pamatlikumus, uz<br />
kuriem valsts bija dibināta. Ķēniņam vajadzēja būt Visaugstākā nozīmētam zemes<br />
pārvaldniekam, Dievu vajadzēja atzīt kā tautas galvu <strong>un</strong> Viņa likumus kā zemes augstākos<br />
likumus. (Sk. — Pielikumā, 10. piezīmi.)<br />
Tūlīt pēc apmešanās Kānaānā Israēls saglabāja teokrātiskas valdības principus, <strong>un</strong> tauta<br />
Jozuas vadībā piedzīvoja uzplaukumu. Bet līdz ar ļaužu skaita vairošanos <strong>un</strong> saskaršanos<br />
ar citām tautām radās pārmaiņa. Daudzi pieņēma pagāniskos kaimiņtautu ieradumus, <strong>un</strong> tā<br />
lielā mērā tika upurēts viņu pašu īpatnējais, svētais raksturs. Tie pakāpeniski zaudēja<br />
godbijību pret Dievu, <strong>un</strong> būt par Viņa izredzēto tautu vairs neuzskatīja par godu. Tos<br />
valdzināja pagānu monarhu greznība <strong>un</strong> apnika viņu pašu vienkāršība. Cilšu starpā radās<br />
greizsirdība <strong>un</strong> skaudība. Lai gan pastāvīgi draudēja pagānisko kaimiņu uzbrukumi, tautu<br />
novājināja iekšējās nesaskaņas. Un ļaudis sāka domāt, ka ciltis jāapvieno zem vienas<br />
stipras, centrālas valdības, tādā veidā saglabājot vietu starp citām tautām. Novēršoties no<br />
paklausības Dieva likumiem, ļaudis gribēja atbrīvoties arī no sava dievišķā Pavēlnieka<br />
pārvaldības, <strong>un</strong> tā Israēlā radās gandrīz vispārēja prasība pēc monarhijas.<br />
Kopš Jozuas dienām zemes pārvaldīšana nekad nebija kārtota tik gudri <strong>un</strong> ar tādām<br />
sekmēm, kā Samuēla vadībā. Dievišķi apstiprināts trijos amatos — kā soģis, pravietis <strong>un</strong><br />
priesteris — viņš Israēla labā bija strādājis ar nenogurstošu <strong>un</strong> nesavtīgu dedzību, <strong>un</strong> tauta<br />
viņa gudrajā vadībā piedzīvoja daudzus labklājības gadus. Tika atja<strong>un</strong>ota kārtība, augstāk<br />
pacelta dievbijība <strong>un</strong> uz laiku apklusināts neapmierinātības gars. Tomēr, tuvojoties<br />
vecumam, viņš bija spiests pārvaldes rūpēs dalīties ar citiem <strong>un</strong> par palīgiem nozīmēja<br />
savus divus dēlus. Samuēls turpināja pildīt pienākumus Rāmā, bet ja<strong>un</strong>ekļus iekārtoja<br />
Bēršebā, tuvu zemes dienvidu robežām, lai tie spriestu taisnu tiesu starp ļaudīm.<br />
Dēlus Samuēls iecēla amatā ar tautas vispārēju piekrišanu, bet tie izrādījās tēva izvēlētā<br />
darba necienīgi. Ar Mozu Dievs Israēlam bija devis īpašus norādījumus, lai ļaužu virsnieki<br />
spriestu godīgu tiesu, izturētos taisnīgi pret atraitnēm <strong>un</strong> bāreņiem <strong>un</strong> neņemtu kukuļus.<br />
Bet Samuēla dēli “dzinās pēc mantas, tie pieņēma dāvanas <strong>un</strong> grozīja tiesu”. Pravieša dēli<br />
nebija ņēmuši vērā tos priekšrakstus, kurus viņš tiem bija centies iemācīt. Viņi neatdarināja<br />
sava tēva skaidro <strong>un</strong> nesavtīgo dzīvesveidu. Ēlim dotais brīdinājums nebija atstājis<br />
231
Change language