Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Šo skolu audzēkņi uzturēja paši sevi ar zemes apstrādāšanu vai arī ar kādu amatnieka<br />
darbu. Israēlā tas nebija nekas neparasts vai pazemojošs, bet parasti kā noziegumu uzskatīja<br />
rīcību, kad bērnam ļāva uzaugt, to neiepazīstinot ar lietderīgu darbu. Pēc Dieva pavēles<br />
katru bērnu vajadzēja apmācīt kādā amatā, pat tad, ja viņu audzināja īpašam svētam<br />
pienākumam. Daudzi reliģijas skolotāji sevi uzturēja ar vienkāršu roku darbu. Pat apustuļu<br />
laikos Pāvils <strong>un</strong> Akvila netika mazāk godāti tāpēc, ka dzīves iztiku nopelnīja kā telšu<br />
gatavotāji.<br />
Galvenais mācību priekšmets šajās skolās bija Dieva likumi līdz ar Mozus dotajām<br />
pamācībām, svētā vēsture <strong>un</strong> dzeja. Apmācības veids stipri atšķīrās no tā, kāds tas ir<br />
mūsdienu teoloģiskajos institūtos, kurus beidzot daudzi audzēkņi aiziet ar mazākām<br />
zināšanām par Dievu <strong>un</strong> reliģiskām patiesībām, nekā tās viņiem bija, mācības iesākot. Šajās<br />
seno laiku skolās visa audzināšanas sistēma pievērsās vienam galvenajam mērķim —<br />
uzzināt Dieva gribu <strong>un</strong> cilvēku pienākumu pret savu Radītāju. Svētās vēstures ziņojumi<br />
ļāva saskatīt Jehovas pēdas. Tika atklātas simbolos ietvertās lielās patiesības, <strong>un</strong> ticība<br />
varēja uztvert visas šīs sistēmas centrālo domu, — Dieva Jēru, kas atņem pasaules grēkus.<br />
Tika kopts dievbijīgas nodošanās gars. Skolniekiem mācīja ne tikai lūgšanas<br />
pienākumu, bet arī kā lūgt, kā tuvoties savam Radītājam, kā vingrināties ticībā <strong>un</strong> kā izprast<br />
Viņa Gara mācības <strong>un</strong> tām paklausīt. Svētots prāts Dieva mantu namā atrada vecas <strong>un</strong><br />
ja<strong>un</strong>as lietas, <strong>un</strong> Dieva Gars atklājās pravietojumos <strong>un</strong> svētās dziesmās.<br />
Mūzikai vajadzēja kalpot svētiem mērķiem, lai vadītu domas pie visa, kas šķīsts, cēls<br />
<strong>un</strong> stiprinošs <strong>un</strong> lai pamodinātu dvēselē vēlēšanos pateikties <strong>un</strong> nodoties Dievam. Ak, kāda<br />
liela atšķirība starp senatnes ieradumiem mūzikas pielietošanā <strong>un</strong> to, kam tā visai bieži tiek<br />
veltīta tagad! Cik daudzi šo dāvanu izlieto sevis izcelšanai, bet ne Dieva pagodināšanai!<br />
Mīlestība uz mūziku nepiesardzīgajiem liek savienoties ar šīs pasaules mūzikas mīļotājiem<br />
dažādās izpriecu sanāksmēs, kur Dievs saviem bērniem ir aizliedzis iet. Tādā veidā tas,<br />
kas, pareizi pielietots, ir liela svētība, var kļūt par vienu no sātana vissekmīgākajiem<br />
ieročiem, lai novērstu prātu no pienākuma <strong>un</strong> mūžīgu lietu apceres.<br />
Mūzika ir daļa no Dieva godināšanas Debesu pagalmos, <strong>un</strong> mums savās slavas<br />
dziesmās jācenšas, cik vien iespējams, tuvoties Debesu koru harmonijai. Pareiza balss<br />
izkopšana ir svarīga izglītības līnija, <strong>un</strong> to nevajadzētu atstāt novārtā. Dziedāšana kā<br />
reliģiskas kalpošanas daļa ir tikpat nozīmīga kā lūgšana. Lai dziesma varētu pareizi<br />
izskanēt, tad sirdij jāizjūt tās gars.<br />
Ak, cik ļoti tās skolas, kurās mācījās Dieva pravieši, atšķīrās no mūsu modernajām<br />
izglītības iestādēm! Cik maz šodien var atrast skolu, kurās nevalda pasaules principi <strong>un</strong><br />
ieradumi! Pastāv nožēlojams pareizu ierobežojumu <strong>un</strong> saprātīgas disciplīnas trūkums.<br />
Visur valdošā Dieva Vārda nepazīšana starp tiem, kas sevi sauc par kristiešiem, tiešām ir<br />
uztraucoša. Dzirdama pavirša r<strong>un</strong>āšana, tikai sentimentālisms <strong>un</strong> vienaldzība tikumisko <strong>un</strong><br />
228
Change language