16.04.2023 Views

Patriarhi un Praviesi-

Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….

Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />

<strong>un</strong>, cik vien iespējams, izvairījās no satikšanās ar Ēli. Viņš drebēja, iedomājoties, ka kāds<br />

jautājums viņu piespiestu pasludināt Dieva sodu tam, kuru viņš mīlēja <strong>un</strong> godāja. Ēlis bija<br />

pārliecināts, ka vēsts noteikti ir par kādu lielu nelaimi viņam <strong>un</strong> tā namam. Viņš pasauca<br />

Samuēlu <strong>un</strong> pavēlēja tam teikt visu patiesību, ko K<strong>un</strong>gs atklājis. Zēns paklausīja, <strong>un</strong> sirmais<br />

vīrs noliecās pazemīgā padevībā zem šī šausmīgā sprieduma. “Viņš ir tas K<strong>un</strong>gs, lai Viņš<br />

dara, ko Viņš pats redz labu esam!”<br />

Tomēr Ēlis neuzrādīja patiesas nožēlas <strong>un</strong> atgriešanās augļus. Viņš savu vainu gan<br />

atzina, bet grēku nenovērsa. Gadu no gada K<strong>un</strong>gs atlika piedraudēto sodu. Šajā laikā varēja<br />

daudz ko darīt, lai labotu pagātnes kļūdas, bet vecais priesteris neķērās ne pie kādiem<br />

iedarbīgiem pasākumiem, lai likvidētu ļa<strong>un</strong>umu, kas aptraipīja K<strong>un</strong>ga svētnīcu, vedot pretī<br />

bojāejai tūkstošiem cilvēku Israēlā. Dieva lēnprātība tikai apcietināja Hofnus <strong>un</strong> Pinehasa<br />

sirdi, <strong>un</strong> tie savos noziegumos kļuva vēl pārdrošāki. Šo brīdinājuma <strong>un</strong> nopēluma vēsti<br />

savam namam Ēlis paziņoja visai tautai, ar to cerēdams zināmā mērā stāties pretī savai<br />

agrāko gadu nolaidībai. Bet ļaudis tikpat maz ievēroja brīdinājumus kā pašu priesteri.<br />

Apkārtējās tautas, kurām Israēla atklātie pārkāpumi nepalika noslēpums, kļuva arvien<br />

pārdrošākas savā noziedzīgajā rīcībā <strong>un</strong> kalpošanā elkiem. Tās nemaz nejutās vainīgas<br />

savos grēkos, bet tas tā nebūtu, ja Israēls būtu saglabājis savu taisnīgumu <strong>un</strong> godīgumu.<br />

Tagad tuvojās atmaksas diena. Dieva autoritāte bija pamesta novārtā, kalpošana Viņam<br />

atstāta <strong>un</strong> nicināta, <strong>un</strong>, lai uz priekšu Viņa Vārds tiktu godāts, K<strong>un</strong>ga iejaukšanās kļuva<br />

nenovēršama.<br />

“Israēls devās karā pret filistiešiem <strong>un</strong> apmetās savās teltīs pie Eben-Ezera, bet filistieši<br />

bija savas teltis uzcēluši pie Afekas.” Šo pasākumu israēlieši uzsāka, neprasot Dieva<br />

padomu <strong>un</strong> bez augstā priestera vai kāda pravieša līdzdalības. “Kad nu filistieši bija<br />

nostājušies kaujas gatavībā pret Israēlu <strong>un</strong> kauja bija izvērsusies jo plaša, tad Israēls tika<br />

sakauts, <strong>un</strong> filistieši nogalināja atklātā kaujas laukā ap četri tūkstoš vīru.” Kad izkaisītais<br />

<strong>un</strong> pārbiedētais karaspēks atgriezās nometnē, “Israēla vecaji sacīja: “Kādēļ tas K<strong>un</strong>gs<br />

šodien ir ļāvis filistiešiem mūs sakaut?” Tauta bija nobriedusi Dieva sodam, <strong>un</strong> tomēr tā<br />

neredzēja, ka viņas pašas grēki bija šīs briesmīgās nelaimes iemesls. Ļaudis pie sevis<br />

sprieda: Ņemsim no Šilo K<strong>un</strong>ga Derības šķirstu, “lai tas iet mūsu vidū mums līdzi <strong>un</strong> lai<br />

izglābj mūs no mūsu ienaidnieku rokas.” K<strong>un</strong>gs nebija viņiem devis nekādu pavēli, ne arī<br />

atļauju nest Derības šķirstu pie karaspēka; tomēr israēlieši pārliecināti ticēja, ka tagad, kad<br />

Ēļa dēli Derības šķirstu ienesa nometnē, tie noteikti uzvarēs, <strong>un</strong> tādēļ gavilējot skaļi<br />

kliedza.<br />

Filistieši Derības šķirstu uzlūkoja kā pašu Israēla Dievu. Visi varenie darbi, ko Jehova<br />

bija darījis savas tautas labā, tika pierakstīti šķirsta spēkam. Un, dzirdot prieka saucienus<br />

šķirstam tuvojoties, tie sacīja: “Ko gan šī lielā gavilēšana ebreju nometnē nozīmē?” Un,<br />

kad tie uzzināja, ka tā K<strong>un</strong>ga Derības šķirsts ir ienests nometnē, tad filistieši sabijās, jo tie<br />

sacīja: “Dievs ir pie viņiem nonācis nometnē!” Un tie domāja: “Bēdas mums, jo kaut kas<br />

224

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!