Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 56 - Filistieši Paņem Derības šķirstu<br />
Ēļa namam tika dots vēl kāds cits brīdinājums. Dievs nevarēja uzturēt sakarus ar šo<br />
augsto priesteri <strong>un</strong> viņa dēliem; viņu grēki kā tumšs mākonis tos šķīra no Svētā Gara<br />
klātbūtnes. Tomēr šī ļa<strong>un</strong>uma vidū Debesīm uzticīgs palika bērns Samuēls, <strong>un</strong> nosodījuma<br />
vēsts Ēļa namam tika uzticēta viņam kā Visaugstākā pravietim.<br />
“Kad ja<strong>un</strong>eklis Samuēls godam kalpoja tam K<strong>un</strong>gam priestera Ēļa acu uzraudzībā, tad<br />
tā K<strong>un</strong>ga atklāsme bija retums Israēlā: nekļuva zināmi nedz pravietojumi, nedz tika<br />
novērotas parādības. Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļas vietā, bet viņš<br />
nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas. Dieva gaismeklis vēl nebija<br />
izdzisis, <strong>un</strong> Samuēls gulēja tā K<strong>un</strong>ga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts. Tad tas K<strong>un</strong>gs<br />
sauca Samuēlu.” (Skat. 1. Sam. 3.-7. nod.) Domādams, ka tā ir Ēļa balss, viņš steidzās pie<br />
priestera guļas vietas <strong>un</strong> teica: “Redzi, še es esmu, jo tu taču mani esi saucis.” Bet tas sacīja:<br />
“Es neesmu tevi saucis; ej atkal gulēt!” Trīs reizes Samuēls tika saukts, <strong>un</strong> trīs reizes viņš<br />
tāpat atbildēja. Tad Ēlis pārliecinājās, ka šī noslēpumainā saukšana ir Dieva balss. K<strong>un</strong>gs<br />
bija pagājis garām sirmajam vīram, savam izredzētajam kalpam, lai r<strong>un</strong>ātu ar kādu bērnu.<br />
Tas jau pats par sevi bija rūgts, bet pelnīts rājiens Ēlim <strong>un</strong> viņa namam.<br />
Ēļa sirdī nemodās ne skaudība, ne greizsirdība. Viņš Samuēlam norādīja, ka, ja to atkal<br />
sauks, tad lai viņš atbild: “R<strong>un</strong>ā, K<strong>un</strong>gs, jo Tavs kalps klausās!” Kad vēlreiz atskanēja šī<br />
balss, bērns atbildēja: “R<strong>un</strong>ā, jo Tavs kalps klausās!” Viņš bija tik izbijies no domām, ka<br />
lielais Dievs ar viņu r<strong>un</strong>ās, ka pilnīgi neatcerējās visus vārdus, ko Ēlis viņam bija pavēlējis<br />
teikt.<br />
“Un tas K<strong>un</strong>gs sacīja Samuēlam: “Redzi, Es izdarīšu ko tādu Israēlā, ka visiem, kas<br />
vien to dzirdēs, abas ausis skanēs. Tanī dienā Es celšos pret Ēļa namu <strong>un</strong> visu, ko vien Es<br />
esmu pasludinājis pret viņa dzimumu, to Es izdarīšu; Es sākšu, <strong>un</strong> Es arī pabeigšu! Jo Es<br />
tam esmu darījis zināmu, ka Es būšu soģis uz laiku laikiem viņa namam to pārkāpumu dēļ,<br />
par kuriem tas zināja, proti — ka viņa dēli bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet<br />
viņš pats neko nav darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu. Un tādēļ Es, pie sevis zvērēdams,<br />
esmu nolēmis par Ēļa namu, ka Ēļa nama noziegumu ne mūžam nevar salīdzināt nedz ar<br />
kaujamiem, nedz ar ēdamiem upuriem!”<br />
Pirms šīs Dieva vēsts saņemšanas ”Samuēls vēl nepazina K<strong>un</strong>gu <strong>un</strong> K<strong>un</strong>ga Vārds<br />
viņam vēl nebija atklājies” — tas nozīmē, ka viņš vēl nepazina šādu tiešu Dieva klātbūtnes<br />
atklāšanos, kāda tika piešķirta praviešiem. K<strong>un</strong>gs tagad bija nolēmis atklāties šādā<br />
negaidītā veidā, lai Ēlis par to uzzinātu no zēna izbrīna pilnajiem jautājumiem.<br />
Samuēls jutās izbiedēts <strong>un</strong> pārsteigts, ka viņam uzticēta tik briesmīga vēsts. No rīta viņš<br />
devās pildīt savu pienākumu kā parasti, tikai tagad nesot smagu nastu savā ja<strong>un</strong>ajā sirdī.<br />
K<strong>un</strong>gs viņam nebija pavēlējis atklāt šo briesmīgo, vainu uzrādošo vēsti, tāpēc viņš klusēja<br />
223
Change language