Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Bet Ēļa dēli, neievērodami kalpošanas svinīgo simboliku, domāja tikai par šī<br />
iekārtojuma izmantošanu savu iegribu apmierināšanai. Nebūdami mierā ar ēdamā upura<br />
daļu, kas tiem pienācās, viņi sev pieprasīja vairāk; līdz ar to upuru lielais skaits, ko pienesa<br />
gadskārtējos svētkos, priesteriem deva iespēju iedzīvoties uz tautas rēķina. Tie ne tikai<br />
pieprasīja sev vairāk par atļauto, bet arī negribēja gaidīt, kamēr tauki tiek sadedzināti par<br />
upuri Dievam. Viņi pastāvīgi sev izvēlējās tādu daļu, kāda tiem patika, <strong>un</strong>, ja kāds liedzās<br />
dot, draudēja atņemt ar varu.<br />
Šāda priesteru necieņa drīz vien dievkalpojumiem laupīja svētumu <strong>un</strong> to svinīgo<br />
nozīmi, jo tie izturējās nievājoši “pret tā K<strong>un</strong>ga ēdamo upuri”. (1. Sam. 2:12-36) Lielais<br />
Upuris, uz kuru norādīja šie iekārtojumi, palika neizprasts. “Šo abu ja<strong>un</strong>iešu grēki tā K<strong>un</strong>ga<br />
acīs sakrājās ļoti lieli.”<br />
Tā neuzticīgie priesteri pārkāpa Dieva likumu <strong>un</strong> ar savu netiklo <strong>un</strong> pazemojošo rīcību<br />
aptraipīja svēto amatu, <strong>un</strong> tomēr turpināja ar savu klātbūtni sagānīt Dieva saiešanas telti.<br />
Hofnus <strong>un</strong> Pinehasa bezdievīgā rīcība daudzos radīja sašutumu, <strong>un</strong> tie vairs nenāca uz<br />
noteikto dievkalpojumu vietu. Tā kalpošana, kuru bija iecēlis pats Dievs, izpelnījās<br />
nicināšanu <strong>un</strong> tika atstāta novārtā, jo ar to saistījās šo bezdievīgo vīru grēki, bet tie, kuru<br />
sirdis tiecās uz ļa<strong>un</strong>u, tika vēl vairāk iedrošināti grēkot. Bezdievība, netiklība <strong>un</strong> pat<br />
kalpošana elkiem pieņēmās briesmīgos apmēros.<br />
Ļaudams saviem dēliem kalpot svētajā amatā, Ēlis bija pieļāvis lielu kļūdu.<br />
Attaisnodams viņu izturēšanos ar vienu vai otru ieganstu, tas kļuva akls pret viņu grēkiem,<br />
tomēr beidzot pārkāpumi sasniedza tādu robežu, kur viņš vairs pret savu dēlu noziegumiem<br />
nevarēja tā vienkārši aizvērt acis. Ļaudis sūdzējās par viņu varas darbiem, <strong>un</strong> augstais<br />
priesteris jutās apbēdināts <strong>un</strong> sāpināts. Viņš vairs neuzdrošinājās ilgāk klusēt. Bet dēli bija<br />
audzināti nedomāt ne par vienu citu, kā tikai par sevi, tādēļ tie arī tagad ne par ko nebēdāja.<br />
Tie gan redzēja sava tēva bēdas, bet tas viņu cietās sirdis neaizkustināja. Tie dzirdēja viņa<br />
mīlīgās pamācības, bet tās uz tiem neatstāja nekādu iespaidu; arī brīdināti par grēka sekām,<br />
tie nevēlējās mainīt savu ļa<strong>un</strong>o izturēšanos. Ja Ēlis būtu rīkojies taisnīgi, tad viņi tiktu<br />
atcelti no priestera amata <strong>un</strong> sodīti ar nāvi. Bet, baidīdamies izsaukt pār tiem atklātu ka<strong>un</strong>u<br />
<strong>un</strong> negodu, viņš tos paturēja vissvētākajos uzticības amatos. Viņš tiem atļāva savu<br />
samaitātību sajaukt ar svēto kalpošanu Dievam <strong>un</strong> tā pazemot patiesības lietu, ka pat daudzi<br />
gadi to vairs nespēja izlīdzināt. Kad nu Israēla soģis neizpildīja savu pienākumu, Dievs šo<br />
lietu ņēma pats savās rokās.<br />
“Tad kāds Dieva vīrs nāca pie Ēļa <strong>un</strong> tam sacīja: “Tā saka tas K<strong>un</strong>gs: Es pats esmu<br />
atklādamies atklājies tava tēva — Ārona — dzimtai, kad viņi vēl bija Ēģiptē, faraona namā.<br />
Un Es esmu tas, kas viņu izraudzīja no visām Israēla ciltīm sev par priesteri, lai tas tuvotos<br />
manam altārim <strong>un</strong> tur iededzinātu kvēpināmo upuri <strong>un</strong> lai tas valkātu plecu segu Manā<br />
priekšā; <strong>un</strong> Es esmu tava tēva dzimtai novēlējis visus ug<strong>un</strong>s upurus no visiem Israēla<br />
220
Change language