Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 55 - Ēlis <strong>un</strong> Viņa Dēli<br />
Ēlis bija priesteris <strong>un</strong> soģis Israēlā. Viņš ieņēma augstāko <strong>un</strong> atbildīgāko vietu Dieva<br />
tautas vidū. Kā Dieva izredzēts vīrs svētajiem priestera pienākumiem <strong>un</strong> iecelts par<br />
augstāko juridisko autoritāti zemē, viņš tika uzlūkots kā priekšzīme, <strong>un</strong> tam bija liels<br />
iespaids visās Israēla ciltīs. Bet, lai gan viņš tika aicināts pārvaldīt tautu, tomēr nebija<br />
pārvaldnieks pats savā ģimenē. Ēlis bija pārāk izdabājošs tēvs. Mīlēdams mieru <strong>un</strong> ērtības,<br />
viņš neizlietoja savu autoritāti, lai izlabotu bērnu sliktos ieradumus <strong>un</strong> ļa<strong>un</strong>ās iegribas. Tā<br />
vietā, lai nostātos pretī vai tos sodītu, viņš labāk padevās viņu gribai <strong>un</strong> ļāva tiem iet savu<br />
ceļu. Kur dēlu audzināšanu vajadzēja veikt ar vislielāko atbildību, viņš pret to izturējās<br />
visai nevērīgi. Israēla priesteris <strong>un</strong> soģis nebija atstāts tumsā attiecībā uz pienākumu, ka<br />
bērni, kurus Dievs nodevis viņa gādībā, ir jāiegrožo <strong>un</strong> jāsavalda. Bet Ēlis izvairījās no<br />
sava pienākuma, jo tas spiestu nostāties pretī dēlu gribai <strong>un</strong> izraisītu nepieciešamību tos<br />
sodīt <strong>un</strong> dažas lietas aizliegt. Neapsvērdams briesmīgās sekas, kādas izraisīs tāda rīcība,<br />
viņš atļāva saviem bērniem darīt, ko tikai tie vēlējās, <strong>un</strong> atstāja novārtā viņu sagatavošanu<br />
kalpošanai Dievam <strong>un</strong> dzīves pienākumiem.<br />
Par Ābrahāmu Dievs bija teicis: “Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl<br />
<strong>un</strong> tiem pēcnācējiem, kādi nāks pēc viņa, ka tie sarga tā K<strong>un</strong>ga ceļu, pildot taisnību <strong>un</strong><br />
tiesas (..).” (1. Moz. 18:19) Bet Ēlis atļāva valdīt bērniem. Tēvs padevās bērniem.<br />
Pārkāpuma lāsts skaidri atklājās samaitātībā <strong>un</strong> ļa<strong>un</strong>umā, kas izpaudās viņa dēlu uzvedībā.<br />
Tiem nebija pareizas izpratnes par Dieva raksturu, ne arī par Viņa likumu svētumu.<br />
Kalpošana Dieva priekšā viņiem bija parasta lieta. Jau no bērnības tie bija pieraduši pie<br />
svētnīcas <strong>un</strong> tur veicamajiem pienākumiem; bet, kur tiem vajadzēja kļūt arvien<br />
godbijīgākiem, viņi pazaudēja katru sajūtu par šo lietu svētumu <strong>un</strong> to lielo nozīmi. Tēvs<br />
neko nebija darījis, lai izlabotu savu dēlu godbijības trūkumu pret tēva autoritāti <strong>un</strong> nebija<br />
savaldījis viņu necieņu pret svinīgo kalpošanu svētnīcā, tādēļ, sasniedzot vīra gadus, viņos<br />
jau pilnīgi bija redzami skepticisma <strong>un</strong> sacelšanās gara nāvīgie augļi.<br />
Kaut gan tie nepavisam nebija piemēroti svētajam amatam, viņus tomēr iecēla par<br />
priesteriem svētnīcā, lai kalpotu Dieva priekšā. Attiecībā uz upurēšanu K<strong>un</strong>gs bija devis<br />
visnoteiktākos norādījumus, bet šie bezdievīgie vīri neņēma vērā ne Dieva autoritāti, ne<br />
likumus par upuriem, kurus vajadzēja pienest vissvinīgākā veidā. Upuri, kas norādīja uz<br />
Kristus nāvi, bija domāti, lai ļaužu sirdīs saglabātu ticību gaidāmajam Pestītājam, tāpēc<br />
bija ļoti svarīgi, ka attiecībā uz tiem tiktu ievērotas visas K<strong>un</strong>ga pavēles. Ēdamie upuri<br />
sevišķā veidā izteica pateicību Dievam. Pie šī upura uz altāra vajadzēja sadedzināt vienīgi<br />
taukus; zināma noteikta daļa tika atstāta priesteriem, bet lielāko vairumu atdeva atpakaļ<br />
upurētājam, ko tas kopā ar draugiem varēja izlietot kā barību upura pienešanas mielastā.<br />
Tā visu uzmanība ticībā <strong>un</strong> pateicībā tika pievērsta Lielajam Upurim, kam pasaule jāatbrīvo<br />
no grēka.<br />
219
Change language