Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Annas vārdi bija pravietiski attiecībā uz Dāvidu, kam vajadzēja kļūt par Israēla ķēniņu,<br />
<strong>un</strong> arī uz Mesiju, K<strong>un</strong>ga Svaidīto. R<strong>un</strong>ājot vispirms par kādas neka<strong>un</strong>īgas <strong>un</strong> strīdīgas<br />
sievietes lielīšanos, dziesma pēc tam stāsta par Dieva ienaidnieku bojāeju <strong>un</strong> beidzot par<br />
Dieva atpestītās tautas galīgo uzvaru.<br />
No Šilo Anna klusi atgriezās mājās Rāmā, atstājusi Samuēlu K<strong>un</strong>ga namā, augstā<br />
priestera audzināšanā <strong>un</strong> vadībā, lai viņu sagatavotu kalpošanai svētnīcā. Līdz ar pirmā<br />
saprāta rašanos, viņa bija mācījusi dēlu mīlēt <strong>un</strong> godāt Dievu <strong>un</strong> uzlūkot sevi kā K<strong>un</strong>ga<br />
īpašumu. Ar katru viņam pazīstamu lietu, kas atradās tā tuvumā, Anna centās pievērst tā<br />
domas Radītājam. Kaut arī viņa tagad bija šķirta no sava bērna, tomēr mātes mīlestība<br />
nemitējās par to rūpēties. Katru dienu viņa par to lūdza. Katru gadu viņa pati savām rokām<br />
gatavoja zēnam kalpošanai vajadzīgo tērpu <strong>un</strong>, kad tā ar vīru gāja uz Šilo Dievu lūgt, viņa<br />
tur pasniedza šo savu mīlestības atgādinājumu. Katrs pavediens mazajā uzvalciņā bija<br />
ieausts ar lūgšanu, lai viņas dēls būtu šķīsts, cēls <strong>un</strong> uzticīgs. Tā savam dēlam nelūdza<br />
pasaulīgu stāvokli, bet sirsnīgi prasīja, lai viņš sasniegtu lielumu, ko vērtē Debesis, — lai<br />
viņš godātu Dievu <strong>un</strong> būtu par svētību citiem cilvēkiem.<br />
Un, ak, kādu algu Anna par to saņēma! Kādu iedrošinājumu ticībā sniedz viņas piemērs!<br />
Katrai mātei ir uzticētas nenovērtējami dārgas izdevības, bezgalīgi vērtīgas intereses.<br />
Vienkāršu pienākumu atkārtotu pildīšanu, ko sievietes sākušas uzlūkot par nogurdinošu<br />
darbu, vajadzētu vērtēt kā lielu <strong>un</strong> cēlu priekštiesību. Mātei ir iespēja izlietot savu iespaidu<br />
pasaulei par svētību, <strong>un</strong> šī uzdevuma izpilde ielīksmos viņas pašas sirdi. Māte var<br />
nolīdzināt bērna kājām ceļu, kas caur saulstariem <strong>un</strong> ēnām ved uz godības pilnām<br />
virsotnēm augstībā. Bet tikai tad, ja tā pati savā dzīvē cenšas staigāt pēc Kristus mācībām,<br />
viņa drīkst cerēt, ka varēs izveidot sava bērna raksturu pēc dievišķās līdzības. Pasaule ir<br />
pilna ar samaitājošiem iespaidiem. Mode <strong>un</strong> dažādi ieradumi atstāj savu ietekmi uz<br />
ja<strong>un</strong>atni. Ja māte neizpildīs savus pamācīšanas, vadīšanas <strong>un</strong> ierobežošanas pienākumus,<br />
tad viņas bērni dabīgā kārtā piesavināsies ļa<strong>un</strong>o <strong>un</strong> novērsīsies no labā. Lai katra māte bieži<br />
griežas pie sava Pestītāja ar lūgumu: “Kā lai mēs bērnu pamācām <strong>un</strong> ko lai mēs viņam<br />
darām?” Lai viņa ņem vērā norādījumus, kādus Dievs devis savā Vārdā, tad saņems<br />
gudrību, kad tā viņai būs vajadzīga.<br />
“Bet bērns Samuēls pieauga, būdams patīkams K<strong>un</strong>gam <strong>un</strong> cilvēkiem.” Lai gan savu<br />
ja<strong>un</strong>ību Samuēls pavadīja svētnīcā, viņš tomēr nebija pasargāts no ļa<strong>un</strong>iem iespaidiem vai<br />
grēcīga piemēra. Ēļa dēli nebijās Dievu <strong>un</strong> arī negodāja savu tēvu, bet Samuēls nemeklēja<br />
viņu sabiedrību, ne arī atdarināja viņu ļa<strong>un</strong>os ieradumus. Viņš pastāvīgi pūlējās kļūt tāds,<br />
kādu to vēlējās redzēt Dievs. Katram ja<strong>un</strong>ietim ir dota tāda priekštiesība. Dievam patīk, ja<br />
pat mazi bērni svētījas Viņa kalpošanas darbam.<br />
Samuēls atradās Ēļa aizgādībā, <strong>un</strong> viņa piemīlīgais raksturs sirmajā priesterī modināja<br />
siltas izjūtas. Samuēls bija laipns, augstsirdīgs, paklausīgs <strong>un</strong> godbijīgs. Savu stūrgalvīgo<br />
217
Change language