Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Sāpināta <strong>un</strong> izbiedēta, Anna pieklājīgi atbildēja: “Ak, nē, mans k<strong>un</strong>gs, es esmu<br />
nelaimīga sieva! Es neesmu ne vīnu, nedz reibināmu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu<br />
dvēseli izkratījusi K<strong>un</strong>ga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievieti, jo es esmu<br />
tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām <strong>un</strong> savas sirds skumjām.”<br />
Augstais priesteris jutās dziļi aizkustināts, jo viņš bija Dieva vīrs, <strong>un</strong> rājiena vietā tagad<br />
izteica svētību: “Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa<br />
lūgusi!”<br />
Annas lūgšana tika uzklausīta. Viņa saņēma dāvanu, pēc kuras tik nopietni bija saukusi.<br />
Uzlūkojot savu bērnu, viņa to nosauca par Samuēlu — “Es to esmu izlūgusies no K<strong>un</strong>ga”.<br />
Līdz ko mazais bija pietiekoši liels, lai tiktu atšķirts no mātes, tā izpildīja savu solījumu.<br />
Bērnu viņa mīlēja ar viskvēlāko mātes mīlestību, <strong>un</strong>, raugoties uz viņa pieaugošajiem<br />
spēkiem, kā arī dzirdot zēna čalošanu, tā viņam pieķērās arvien vairāk. Samuēls bija viņas<br />
vienīgais dēls, sevišķā Debesu dāvana, bet viņa to bija saņēmusi kā Dievam svētītu mantu<br />
<strong>un</strong> negribēja to atraut tās Devējam.<br />
Vēlreiz Anna kopā ar vīru ceļoja uz Šilo <strong>un</strong> Dieva vārdā nodeva priesterim dārgo<br />
dāvanu, sacīdama: “Es lūdzu pēc šī zēna, <strong>un</strong> tas K<strong>un</strong>gs man to ir devis, ko es esmu no Viņa<br />
lūgusi. Tādēļ es arī to tam K<strong>un</strong>gam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas<br />
dzīvos, — viņš ir no tā K<strong>un</strong>ga izlūgts!” Ēli dziļi aizkustināja šīs dievbijīgās sievas ticība<br />
<strong>un</strong> nodošanās Dievam. Pats būdams pārāk iecietīgs tēvs, viņš izjuta godbijību <strong>un</strong><br />
pazemojumu, redzot šīs mātes lielo upuri, kas šķīrās no sava vienīgā bērna, lai to svētītu<br />
kalpošanai Dievam. Viņš jutās norāts par savu savtīgo mīlestību <strong>un</strong> pazemībā <strong>un</strong> godbijībā<br />
nometās K<strong>un</strong>ga priekšā, lai Viņu pielūgtu.<br />
Mātes sirds priecājās <strong>un</strong> slavēja Dievu, <strong>un</strong> viņa vēlējās Tam izteikt savu pateicību. Pār<br />
viņu nāca iedvesmas gars, <strong>un</strong> Anna lūdzot sacīja: “Mana sirds ir līksma par to K<strong>un</strong>gu, mans<br />
rags ir augstu pacelts tā K<strong>un</strong>ga spēkā; mana mute ir atvērta pret maniem ienaidniekiem, jo<br />
es priecājos par Tavu pestīšanu. Nav neviena, kas ir svēts, kā vienīgi tas K<strong>un</strong>gs, jo nav<br />
neviena, izņemot vienīgi Tevi, <strong>un</strong> nav citas klints kā tikai mūsu Dievs. Ner<strong>un</strong>ājiet<br />
pārspīlētu, lepnu valodu, lai no jūsu mutes neiziet nekautrīgi vārdi! Jo tas K<strong>un</strong>gs ir Dievs,<br />
Visuzinātājs, Viņš sver darbus. (..) tas K<strong>un</strong>gs nokauj, <strong>un</strong> Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā<br />
ellē <strong>un</strong> atkal uzved augšā. Tas K<strong>un</strong>gs dara nabagu <strong>un</strong> dara bagātu, Viņš pazemo, <strong>un</strong> Viņš<br />
liek piecelties. Viņš no putekļiem pieceļ nabagu, <strong>un</strong> bēdīgos Viņš paceļ augšā no dubļiem,<br />
likdams tiem kopā sēdēt ar ķēniņa dēliem, ļaudams tiem iemantot godības krēslu, jo zemes<br />
pamati pieder tam K<strong>un</strong>gam: uz tiem Viņš arī ir cēlis pasauli. Tā kājas, kas paļaujas uz Viņu,<br />
Viņš pasargā, bet bezdievīgie dabū galu tumsā, jo ne ar paša spēku cilvēks iegūst uzvaru.<br />
Tas K<strong>un</strong>gs liek salūzt saviem pretiniekiem, Viņš liek pār tiem debesīs rūkt pērkonam. Tas<br />
K<strong>un</strong>gs tiesās zemes galus, <strong>un</strong> Viņš dos spēku savam ķēniņam, <strong>un</strong> Viņš pacels sava svaidītā<br />
pestīšanas ragu.”<br />
216
Change language