Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 54 - Bērns Samuēls<br />
Elkana, levīts no Ēfraima kalniem, bija pārticis <strong>un</strong> iespaidīgs vīrs, kas mīlēja <strong>un</strong> bijās<br />
K<strong>un</strong>gu. Viņa sieva Anna — dziļi dievbijīga sieviete, maiga <strong>un</strong> atturīga, raksturā nopietna<br />
<strong>un</strong> ar izprotošu ticību.<br />
Šim dievbijīgajam pārim pietrūka tās svētības, pēc kuras tik ļoti ilgojās katrs ebrejs;<br />
namu neiepriecināja bērnu balsis, <strong>un</strong> vēlēšanās turpināt savu dzimtu lika vīram, kā tas bieži<br />
notika līdzīgos gadījumos, — ņemt sev otru sievu. Bet šis solis, ko izraisīja ticības trūkums<br />
Dievam, neatnesa laimi. Dēli <strong>un</strong> meitas ģimenē vairojās, bet K<strong>un</strong>ga svētā iekārtojuma<br />
prieks <strong>un</strong> skaistums bija aptraipīts <strong>un</strong> mājas miers zudis. Ja<strong>un</strong>ā sieva, Penīna, bija skaudīga<br />
<strong>un</strong> šaursirdīga <strong>un</strong> izturējās lepni <strong>un</strong> izaicinoši. Annai šķita zudušas visas cerības <strong>un</strong> dzīve<br />
kļuvusi par nastu, tomēr viņa šo pārbaudījumu panesa klusā lēnprātībā.<br />
Elkana uzticīgi ievēroja Dieva norādījumus. Šilo vēl arvien notika dievkalpojumi, bet,<br />
tā kā tie bija neregulāri, tad kalpošanu svētnīcā, kur tam kā levītam vajadzētu piedalīties,<br />
no viņa neprasīja. Tomēr viņš turp devās, lai noteiktajās sanāksmēs kopā ar ģimeni pielūgtu<br />
Dievu <strong>un</strong> pienestu upurus.<br />
Ļa<strong>un</strong>ais gars, kas bija apstājis viņa māju, iespiedās pat svētajās svinībās, kas saistījās<br />
ar šiem dievkalpojumiem. Kad bija pienesti pateicības upuri, visa ģimene pēc sena<br />
ieraduma sapulcējās svinīgam, bet tomēr priecīgam svētku mielastam. Šajos gadījumos<br />
Elkana deva daļas savu bērnu mātei <strong>un</strong> katram dēlam <strong>un</strong> meitai, <strong>un</strong>, parādīdams cieņu<br />
Annai, viņš tai piešķīra divkāršu daļu, liekot saprast, ka mīl to tāpat, it kā tai būtu kāds dēls.<br />
Degdama greizsirdībā, otrā sieva šīs priekšrocības prasīja sev kā vienīgai Dieva svētītai,<br />
<strong>un</strong> dzēlīgi pārmeta Annai viņas neauglību, uzsverot to kā Dieva nepatikas zīmi. Tas<br />
atkārtojās no gada gadā, līdz Anna to vairs ilgāk nevarēja panest. Nespēdama noslēpt savas<br />
bēdas, viņa nevaldāmi raudāja <strong>un</strong> atrāvās no svētkiem. Vīrs to velti pūlējās iepriecināt.<br />
“Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev<br />
neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?” (1. Sam. 1; 2:1-11)<br />
Anna neko nepārmeta. Nastu, kurā tā nevarēja dalīties ne ar vienu šīs zemes draugu, tā<br />
nodeva Dieva rokās. Tā nopietni lūdza, lai viņas ka<strong>un</strong>s tiktu novērsts <strong>un</strong> tai kā dārgu dāvanu<br />
piešķirtu dēlu, kuru varētu audzināt Dievam. Ja lūgšana tiktu uzklausīta, viņa svinīgi solījās<br />
bērnu tūlīt no dzimšanas svētīt Dievam. Tā šī sieviete bija nonākusi pie saiešanas telts<br />
ieejas <strong>un</strong> savās dvēseles bēdās “lūdza <strong>un</strong> raudāja”. Viņa sar<strong>un</strong>ājās ar K<strong>un</strong>gu klusēdama,<br />
skaļi neizsakot nevienu vārdu. Tajos ļa<strong>un</strong>ajos laikos šādas lūgšanas reti kad varēja novērot.<br />
Negodbijīgi mielasti <strong>un</strong> dzeršana nebija nekas neparasts pat reliģiskos svētkos, <strong>un</strong>, kad<br />
augstais priesteris, Ēlis, ieraudzīja Annu, viņš domāja, ka tā ir piedzērusies. Cerēdams<br />
izteikt pelnītu pārmetumu, viņš bargi sacīja: “Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no<br />
tevis atstājas dzēriena skurbums!”<br />
215
Change language