Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
centās atr<strong>un</strong>āt no šī nodoma, tas vienkārši atbildēja: “(..) viņa ir manām acīm patīkama.”<br />
(Soģu 14. — 16. nod.) Vecāki beidzot pakļāvās viņa iegribai, <strong>un</strong> notika kāzas.<br />
Tieši tad, kad viņš nāca vīra gados, laikā, kad viņam vajadzēja izpildīt dievišķo<br />
aicinājumu, laikā, kad tam vairāk nekā jebkad agrāk vajadzēja būt Dievam uzticīgam,<br />
Simsons pats savienojās ar Israēla ienaidniekiem. Viņš nejautāja, vai, saistot sevi ar paša<br />
izraudzīto personu, varēs labāk pagodināt Dievu, vai arī nonāks tādā stāvoklī, kur nespēs<br />
izpildīt viņam norādīto dzīves uzdevumu. Visiem, kas vairāk par visu grib pagodināt<br />
K<strong>un</strong>gu, Dievs ir apsolījis dot gudrību, bet tiem, kas kāro izpatikt sev, nav nekādu<br />
apsolījumu.<br />
Cik daudzi rīkojas tāpat kā Simsons! Cik bieži tiek noslēgtas laulības starp dievbijīgiem<br />
<strong>un</strong> bezdievīgiem, kad vīra vai sievas izvēli nosaka tieksmes! Tie neprasa padomu no Dieva,<br />
ne arī meklē Viņa godu. Kristietībai uz laulības attiecībām vajadzētu atstāt noteicošu<br />
iespaidu, bet pārāk bieži motīvi, kas virza uz šo savienību, nemaz nesaskan ar kristīgajiem<br />
pamatlikumiem. Sātans pastāvīgi tiecas nostiprināt savu varu pār Dieva ļaudīm, pamudinot<br />
tos uz savienību ar saviem pavalstniekiem, <strong>un</strong>, lai to sasniegtu, viņš cenšas uzkurt sirdī<br />
nesvētas kaislības. Tomēr K<strong>un</strong>gs savā Vārdā ir skaidri norādījis, lai Viņa ļaudis nesaistītos<br />
ar tiem, kuros nevalda Viņa mīlestība. “Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa<br />
ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem?” (2. Kor. 6:15,16)<br />
Savās kāzu svinībās Simsons nonāca tuvās attiecībās ar tiem, kas ienīda Israēla Dievu.<br />
Ikviens, kas labprātīgi uzņemas tādu radniecību, būs spiests sajust, ka viņam zināmā mērā<br />
jāpiemērojas sava dzīvesbiedra ieradumiem <strong>un</strong> dzīvesveidam. Tā pavadītais laiks atstāj<br />
ļa<strong>un</strong>āku iespaidu, kā ja būtu vienkārši izšķiests. Tiek ierosinātas domas <strong>un</strong> r<strong>un</strong>āti vārdi, kas<br />
cenšas noārdīt pamatlikumu stiprumus <strong>un</strong> vājināt dvēseles cietoksni.<br />
Sieviete, kuras dēļ Simsons pārkāpa Dieva pavēli, izrādījās neuzticama, vēl pirms<br />
beidzās kāzu svinības. Sadusmots par tādu nodevību, Simsons viņu uz laiku atstāja <strong>un</strong><br />
devās uz mājām Corā. Kad viņš vēlāk nomierinājies atgriezās pēc savas līgavas, tā jau bija<br />
apprecējusies ar citu. Viņa atriebība visu filistiešu lauku <strong>un</strong> vīnadārzu izpostīšanā tos tik<br />
ļoti sadusmoja, ka tie Simsona sievu nogalināja, kaut gan paši bija spieduši viņu izdarīt šo<br />
krāpšanu, ar ko iesākās visa nelaime. Simsons jau bija parādījis savu spēku, kailām rokām<br />
nonāvējot ja<strong>un</strong>u lauvu <strong>un</strong> nosizdams trīsdesmit Askolonas vīrus. Tagad, satracināts par<br />
sievas mežonīgo nogalināšanu, viņš “varenā kautiņā sadragāja to plecus <strong>un</strong> gurnus”. Un<br />
tad, meklēdams drošu patvērumu no saviem ienaidniekiem, viņš aizgāja pie Jūdas cilts <strong>un</strong><br />
“dzīvoja Ētama kalna aizā”.<br />
Uz turieni tam sekoja liels filistiešu karaspēks, <strong>un</strong> Jūdas iedzīvotāji lielās bailēs<br />
nekrietni piekrita viņa izdošanai. Pie viņa ieradās apmēram trīs tūkstoši vīru no Jūdas.<br />
Tomēr, neskatoties uz savu lielo pārspēku, tie neuzdrošinājās viņam tuvoties, jo nebija<br />
pārliecināti, ka savas zemes ļaudīm tas neko ļa<strong>un</strong>u nedarīs. Simsons piekrita, lai viņu<br />
213
Change language