Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 53 - Simsons<br />
Vispārējās atkrišanas vidū uzticīgie Dieva pagodinātāji turpināja Viņu lūgt par Israēla<br />
atbrīvošanu. Kaut arī šķita, ka tie netiek uzklausīti <strong>un</strong> apspiedēju vara gadu no gada arvien<br />
smagāk gulstas pār zemi, tomēr Dievs jau gatavoja ja<strong>un</strong>u palīdzību. Tieši pirmajos filistiešu<br />
spaidu gados piedzima kāds bērns, ar kuru Dievs bija nodomājis pazemot šo spēcīgo<br />
ienaidnieku varu.<br />
Kalnu zemē, kas robežojās ar filistiešu līdzenumu, atradās Coras pilsētiņa. Šeit dzīvoja<br />
Manuas ģimene no Dana cilts, viena no nedaudzajām saimēm, kas vispārējās atkrišanas<br />
vidū bija palikusi uzticīga Jehovam. Manuas sievai, kurai nebija bērnu, parādījās “K<strong>un</strong>ga<br />
eņģelis” ar vēsti, ka viņai būs dēls, kuru Dievs izlietos, lai sāktu atbrīvot Israēlu. Sakarā ar<br />
to eņģelis viņu pamācīja par tās dzīvesveidu <strong>un</strong> arī par bērna audzināšanu: “(..) nedzer vīnu,<br />
nedz stiprus reibinošus dzērienus <strong>un</strong> neēd neko tādu, kas ir nešķīsts (..).” (Soģu 13. nod.)<br />
Tas pats aizliegums jau no paša sākuma attiecās arī uz bērnu ar tālāku norādījumu, ka<br />
nedrīkst apgriezt viņa matus, jo tam jau no dzimšanas kā nazīram jābūt svētītam Dievam.<br />
Sieva uzmeklēja vīru <strong>un</strong> pastāstīja par eņģeļa apmeklējumu <strong>un</strong> viņa doto vēsti.<br />
Baidoties, ka tā šajā svarīgajā tiem uzticētajā darbā ir kaut ko pārpratusi, vīrs lūdza Dievu:<br />
“Ak K<strong>un</strong>gs, es Tevi lūdzu, lai tas Dieva vīrs, ko tu biji sūtījis, vēlreiz atnāk pie mums <strong>un</strong><br />
pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies!”<br />
Kad eņģelis pēc tam atkal parādījās, Manua norūpējies jautāja: “Ja tavs vārds<br />
piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, <strong>un</strong> kas viņam būs jādara?” Eņģelis atkārtoja<br />
iepriekšējo pamācību: “Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis. Neko, kas<br />
izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, <strong>un</strong> viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stipru reibinošu<br />
dzērienu, <strong>un</strong> viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to<br />
lai viņa ievēro.”<br />
Manuam apsolītajam bērnam Dievs bija paredzējis svarīgu darbu, <strong>un</strong>, lai viņam būtu<br />
uzdevuma izpildei nepieciešamās īpašības, tad kā mātei, tā bērnam, vajadzēja rūpīgi regulēt<br />
savus ieradumus. Pēc eņģeļa pavēles Manuas sieva nedrīkstēja dzert ne vīnu, ne stiprus<br />
dzērienus <strong>un</strong> nedrīkstēja lietot nešķīstu barību. Turklāt tai vēl tika piekodināts: ”Visu, ko<br />
es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro.” Mātes ieradumi iespaido bērnu vai nu uz labu,<br />
vai uz ļa<strong>un</strong>u. Ja tā vēl savam bērnam labu, tad viņai jāvadās no pamatlikumiem <strong>un</strong> jāievēro<br />
sātība <strong>un</strong> pašaizliedzība. Neprātīgi padomdevēji kādreiz varbūt vēlēsies iestāstīt, ka tai<br />
jāapmierina katra sava iegriba <strong>un</strong> katra iedoma; bet tādi uzskati ir nepareizi <strong>un</strong> ļa<strong>un</strong>i. Ar<br />
Dieva pavēli mātei tiek uzlikts vissvinīgākais pienākums — vienmēr kontrolēt savu rīcību.<br />
Arī tēviem šajā ziņā ir tāda pati atbildība kā mātēm. Abi vecāki uz bērniem pārnes savas<br />
garīgās <strong>un</strong> miesīgās īpašības, savas tieksmes <strong>un</strong> iekāres. Vecāku nesātības dēļ bērniem<br />
bieži trūkst miesīgā, garīgā <strong>un</strong> tikumiskā spēka. Dzērāji <strong>un</strong> tabakas cienītāji var nodot <strong>un</strong><br />
211
Change language