Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
“Un Dievs tas K<strong>un</strong>gs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko<br />
bija veidojis.” (1. Moz. 2:8) Viss Dieva radītais bija pilnīgs savā skaistumā, <strong>un</strong> šķita, ka<br />
svētā pāra laimei nekā netrūkst, tomēr Radītājs tiem deva vēl vienu savas mīlestības<br />
pierādījumu, to mājvietai iekārtodams īpašu dārzu. Šajā dārzā auga dažādi koki, <strong>un</strong> daudzi<br />
no tiem nesa garšīgus, aromātiskus augļus. Tur bija jaukais vīnogulājs, kas, augšup<br />
tiekdamies, izskatījās ļoti skaists, savos noliektajos zaros slēpjot dažāda lieluma <strong>un</strong> krāsu<br />
niansēs valdzinošas ogas. Ādamam <strong>un</strong> Ievai, izlokot zarus, vajadzēja izveidot lapeni, radot<br />
sev mājokli no augošajiem kokiem, kuru zarus sedza lapu zaļums <strong>un</strong> augļu bagātība. Tur<br />
bija dažādas, izšķērdīgā krāsu bagātībā veidotas smaržīgas puķes. Dārza vidū stāvēja<br />
dzīvības koks, savā krāšņumā varenāks par visiem citiem kokiem. Tā augļi izskatījās līdzīgi<br />
zelta <strong>un</strong> sudraba āboliem, <strong>un</strong> tiem bija vara dot mūžīgu dzīvību.<br />
Tagad radīšanas darbs bija pabeigts. “Tā tika pabeigtas debesis <strong>un</strong> zeme, <strong>un</strong> visi to<br />
pulki.” (1. Moz. 2:1) “Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, <strong>un</strong>, lūk, viss bija ļoti<br />
labs. “ (1. Moz. 1:31) Uz zemes ziedēja Ēdene. Ādamam <strong>un</strong> Ievai bija brīva pieeja pie<br />
dzīvības koka. Nekāds grēka traips vai nāves ēna nebojāja jauko radību. “(..) rīta zvaigznes<br />
kopā priekā dziedāja <strong>un</strong> visi Dieva dēli gavilēja.” (Īj. 38:7)<br />
Lielais Jehova bija licis pamatus Zemei; Viņš visu pasauli bija tērpis skaistumā <strong>un</strong><br />
piepildījis to ar cilvēkam derīgām lietām; Viņš bija radījis visus brīnumus jūrā <strong>un</strong> uz zemes.<br />
Radīšanas darbs tika pabeigts sešās dienās. “Un Dievs (..) atpūtās septītajā dienā no visa<br />
sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu <strong>un</strong> iesvētīja to par svētu dienu, jo<br />
Viņš tanī atdusējās no visa sava darba, ko radīdams bija darījis.” (1. Moz. 2:2,3) Dievs ar<br />
apmierinātību lūkojās uz savu roku darbu. Viss bija pilnīgs, sava dievišķā Radītāja cienīgs;<br />
<strong>un</strong> Viņš dusēja ne tāpēc, ka bija noguris, bet tāpēc, ka atrada labpatiku pie savas gudrības<br />
<strong>un</strong> labvēlības augļiem <strong>un</strong> pie savas godības izpausmes.<br />
Pēc tam, kad Dievs septītajā dienā bija dusējis, Viņš to iesvētīja, tas nozīmē — Viņš to<br />
atšķīra kā atpūtas dienu cilvēkiem. Sekojot Radītāja piemēram, cilvēkam vajadzēja šajā<br />
svētajā dienā dusēt, lai, aplūkojot debesis <strong>un</strong> zemi, tas domātu par Dieva lielo radīšanas<br />
darbu <strong>un</strong> lai, vērojot Dieva lielās gudrības <strong>un</strong> laipnības pierādījumus, viņa sirds pildītos ar<br />
mīlestību <strong>un</strong> godbijību pret savu Radītāju.<br />
Uzliekot savu svētību nedēļas septītajai dienai, Dievs Ēdenē izveidoja pieminekli<br />
radīšanas darbam. Sabats tika nodots Ādamam kā visas cilvēces tēvam <strong>un</strong> pārstāvim. Tā<br />
ievērošana no visu uz zemes dzīvojošo radīto būtņu puses norādītu uz pateicības pilnu<br />
atziņu, ka Dievs ir viņu Radītājs <strong>un</strong> pilntiesīgs Valdnieks <strong>un</strong> tie kā Viņa roku darbs padoti<br />
Viņa autoritātei. Tā šis iekārtojums kā kādi atceres svētki tika nodots cilvēcei. Tajā nebija<br />
nekā no ēnas kalpošanas <strong>un</strong> arī nekā tāda, kas attiektos tikai uz vienu tautu.<br />
Dievs redzēja, ka Sabats cilvēkiem bija nepieciešams pat Paradīzē. Vienā no septiņām<br />
dienām tiem vajadzēja nolikt pie malas savas personīgās intereses <strong>un</strong> nodomus, lai pilnīgāk<br />
13
Change language