Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nod.) Līdz tam brīdim apspiedēju roka vēl bija samērā viegla pār ciltīm, kas dzīvoja uz<br />
austrumiem no Jordānas, bet pašreizējā piemeklējumā tie cieta pirmie.<br />
Kānaānas dienvidos dzīvojošie amalekieši, tāpat kā midianieši pie austrumu robežām<br />
<strong>un</strong> tālāk tuksnesī, bija nesamierināmi Israēla ienaidnieki. Mozus dienās pēdējo no šīm<br />
tautām israēlieši gandrīz iznīcināja, bet pēc tam tā ļoti savairojās <strong>un</strong> atkal kļuva liela <strong>un</strong><br />
varena. Tā slāpa pēc atriebības, <strong>un</strong> tagad, kad Israēlam bija atrauta Dieva sargājošā roka,<br />
tiem pavērās gaidītā izdevība. No viņu postījumiem cieta ne tikai ciltis Jordānas<br />
austrumos, bet visa zeme. Mežonīgie <strong>un</strong> nežēlīgie tuksneša iemītnieki ar saviem liellopiem<br />
<strong>un</strong> aitām nāca “kā liels siseņu bars”. (Soģu 6:5) Kā briesmīgs mēris tie izplatījās pa visu<br />
zemi no Jordānas līdz filistiešu līdzenumam. Tie ieradās, tikko raža bija nogatavojusies, <strong>un</strong><br />
palika, kamēr ievāca pēdējos zemes augļus. Viņi notīrīja visu, kas izauga uz lauka,<br />
aplaupīja <strong>un</strong> apspieda iedzīvotājus <strong>un</strong> pēc tam atgriezās tuksnesī. Atklātā apvidū dzīvojošie<br />
israēlieši bija spiesti atstāt savas mājas <strong>un</strong> sapulcēties aiz pilsētu mūriem, meklēt<br />
patvērumu cietokšņos vai pat alās <strong>un</strong> kalnu klinšu nocietinājumos. Šī apspiešana vilkās<br />
septiņus gadus, <strong>un</strong>, kad pēc tam ļaudis savās bēdās ņēma vērā K<strong>un</strong>ga norādījumus <strong>un</strong><br />
nožēloja grēkus, Dievs atkal pamodināja tiem kādu palīgu.<br />
Gideons bija Joasa dēls no Manases cilts. Cilts daļa, pie kuras piederēja šī ģimene,<br />
neieņēma nekādu izcilu stāvokli, tikai Joasa nams izcēlās ar savu drosmi <strong>un</strong> taisnīgumu.<br />
Par viņa dēliem teikts: “Tie bija (..) ikviens savā izskatā kā ķēniņa dēls.” (Soģu 8:18) Tie<br />
visi, izņemot vienu, bija krituši cīņās ar midianiešiem, tā ka no viņu vārda iebrucēji tagad<br />
baidījās. Gideons saņēma dievišķu aicinājumu atbrīvot tautu. Tieši tajā brīdī viņš kūla<br />
kviešus. Viņš bija paslēpis nedaudz labības <strong>un</strong>, neuzdrošinādamies to izkult uz klona, bija<br />
aiznesis uz vīna spaidu. Tā kā vīnogu ievākšanas laiks vēl bija tālu, tad vīnakalnam neviens<br />
nepievērsa uzmanību. Strādādams klusumā <strong>un</strong> slepenībā, Gideons nobēdājies domāja par<br />
Israēla stāvokli <strong>un</strong> prātoja, kā viņa tauta varētu nokratīt šo apspiedēju jūgu.<br />
Pēkšņi viņam parādījās “K<strong>un</strong>ga eņģelis” <strong>un</strong> to uzr<strong>un</strong>āja ar vārdiem: “Tas K<strong>un</strong>gs ir ar<br />
tevi, tu stiprais, varenais vīrs!”<br />
Gideons viņam sacīja: “Piedod man, mans k<strong>un</strong>gs, bet vai tas K<strong>un</strong>gs tiešām ir ar mums?<br />
Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi šie brīnuma darbi, par kuriem<br />
mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: “Tas bija tas K<strong>un</strong>gs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes!” —<br />
Bet tagad tas K<strong>un</strong>gs mūs ir atstūmis <strong>un</strong> nodevis Midiana rokās.”<br />
Debesu sūtnis atbildēja: “Ej ar šo savu spēku <strong>un</strong> izglāb Israēlu no Midiana rokas!<br />
Patiesi, Es tevi tagad sūtu!”<br />
Tad Gideons prasīja kādu zīmi kā pierādījumu tam, ka ar viņu r<strong>un</strong>ā Derības Eņģelis,<br />
kas senos laikos bija darbojies Israēla labā. Dieva eņģeļi, kas apmeklēja Ābrahāmu, reiz<br />
palika pie viņa <strong>un</strong> baudīja tā viesmīlību; <strong>un</strong> arī Gideons tagad vēlējās, lai Debesu sūtnis<br />
209
Change language