Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
iedvesīs bailes <strong>un</strong> izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs savu soli spersit, kā<br />
Viņš jums to ir sacījis.” (5. Moz. 11:22-25)<br />
Tomēr, neskatoties uz savu augsto sūtību, viņi izvēlējās vieglāko ceļu <strong>un</strong> savu iegribu<br />
apmierināšanu; tie palaida garām piešķirto izdevību pabeigt zemes iekarošanu, tādēļ<br />
daudzu paaudžu laikā tiem visai lielas grūtības sagādāja šis elkus pielūdzošo tautu<br />
atlikums, kas pēc pravieša vārdiem bija kā “ērkšķi” viņu acīs <strong>un</strong> kā “dadži” viņu sānos. (4.<br />
Moz. 33:55)<br />
Israēlieši “sajaucās ar pagānu tautām <strong>un</strong> piesavinājās viņu dzīvesveidu”. Tie vienojās<br />
laulībās ar kānaāniešiem, <strong>un</strong> elkudievība līdzīgi mērim izplatījās pa visu zemi. “Tie kalpoja<br />
viņu elkiem, <strong>un</strong> tie kļuva viņiem par slazda valgu. Ir savus dēlus <strong>un</strong> savas meitas viņi<br />
upurēja ļa<strong>un</strong>iem gariem (..). Tā tapa zeme negodā likta ar asins grēkiem.”<br />
“Tad iedegās tā K<strong>un</strong>ga dusmas pret Viņa tautu, <strong>un</strong> Viņam bija riebums pret savu<br />
mantojumu.” (Ps. 106:35-38,40) Kamēr vēl nebija izmirusi paaudze, kas saņēma<br />
pamācības no Jozuas, tikmēr kalpošana elkiem izplatījās samērā lēnām, bet vecāki jau bija<br />
sagatavojuši saviem bērniem atkrišanas ceļu. Netika ievēroti ierobežojumi, ko Dievs<br />
prasīja no tiem, kas apmetās Kānaānā, <strong>un</strong> tā bija kā ļa<strong>un</strong>a sēkla, kuras rūgtos augļus ievāca<br />
daudzas vēlākās paaudzes. Ebreju vienkāršais dzīvesveids tiem bija nodrošinājis fizisku<br />
veselību, bet satiksme ar pagāniem noveda pie nodošanās ēstkārei <strong>un</strong> kaislībām, kas<br />
pakāpeniski mazināja miesīgos spēkus <strong>un</strong> vājināja arī garīgumu <strong>un</strong> tikumību. Tā grēks<br />
israēliešus šķīra no Dieva. K<strong>un</strong>gs tiem vairs nenodrošināja savu atbalstu, <strong>un</strong> tie nespēja<br />
pretoties ienaidniekiem, līdz nonāca tieši to tautu padotībā, kuras ar Dieva palīdzību būtu<br />
varējušas pakļaut sev.<br />
“Un viņi atstāja to K<strong>un</strong>gu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes”<br />
“<strong>un</strong> vadīja viņus kā ganāmo pulku tuksnesī”. “Tie sarūgtināja Viņu ar saviem elku kalniem<br />
<strong>un</strong> sadusmoja Viņu ar kalpošanu augstienēs saviem elku tēliem”. “Viņš pameta savu<br />
mājokli Šilo, savu telti, kur Viņš mājoja starp cilvēkiem. Viņš lika savas varas zīmei krist<br />
gūstā <strong>un</strong> nodeva savu godību ienaidnieka rokā.” (Soģu 2:12; Ps. 78:52,58,60,61) Tomēr<br />
K<strong>un</strong>gs savus ļaudis pilnīgi neatstāja, jo vienmēr bija kāds mazs pulciņš, kas palika uzticīgs<br />
Jehovam. Laiku pa laikam K<strong>un</strong>gs modināja ticības pilnus <strong>un</strong> drosmīgus vīrus, kas apspieda<br />
kalpošanu svešiem dieviem <strong>un</strong> atbrīvoja tautu no viņas ienaidniekiem. Bet, kad<br />
atsvabinātājs nomira <strong>un</strong> ļaudis vairs nesaistīja viņa autoritāte, tie atkal pamazām atgriezās<br />
pie saviem elkiem. Un tā vienmēr no ja<strong>un</strong>a atkārtojās stāsts par atkrišanu <strong>un</strong> sodu, par grēku<br />
nožēlu <strong>un</strong> atbrīvošanos.<br />
Mezopotāmijas ķēniņš, Moāba ķēniņš, pēc viņiem filistieši <strong>un</strong> Hacoras kānaānieši<br />
Sisera vadībā pēc kārtas kļuva par Israēla apspiedējiem. Ļaužu atbrīvošanai tika<br />
pamodināti Otniēls, Šamgars, Ehuds, Debora <strong>un</strong> Baraks. Bet pēc tam atkal “Israēla bērni<br />
darīja ļa<strong>un</strong>u K<strong>un</strong>ga priekšā, — <strong>un</strong> tad K<strong>un</strong>gs viņus nodeva midianiešu rokā”. (Soģu 6.-8.<br />
208
Change language