Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Lieveņu svētki bija domāti ne tikai atcerei, bet arī kā simbolisks norādījums. Tie ne<br />
tikai atgādināja pagājušo uzturēšanos tuksnesī, bet kā ražas novākšanas svētki lika domāt<br />
par zemes augļu sakrāšanu, norādot uz nākotni, uz pēdējās ražas novākšanas Lielo dienu,<br />
kad Pļaujas K<strong>un</strong>gs izsūtīs savus pļāvējus sasiet nezāles kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus<br />
sakrāt savos šķūņos. Tad tiks iznīcināti visi bezdievīgie. Tie būs “it kā nekad nebūtu bijuši”.<br />
(Obadjas 16.p.) Un balsis visā Universā apvienosies priecīgā Dieva teikšanā. Atklāsmē<br />
sacīts: “Un es dzirdēju visu radību — debesīs, virs zemes, apakš zemes, jūrā <strong>un</strong> visus, kas<br />
tur ir, — sakām: “Tam, kas sēd goda krēslā, <strong>un</strong> tam Jēram lai ir pateicība, gods, slava <strong>un</strong><br />
vara mūžu mūžos.” (Atkl. 5:13)<br />
Israēla tauta Lieveņu svētku laikā slavēja Dievu, atceroties Viņa žēlastību savu ļaužu<br />
atbrīvošanā no Ēģiptes verdzības, kā arī Viņa saudzīgo gādību ceļojuma laikā tuksnesī.<br />
Tie priecājās grēku piedošanas atziņā, ka Dievs visus atkal pieņem <strong>un</strong> laipni uzlūko sakarā<br />
ar tikko aizvadīto kalpošanu Salīdzināšanas dienā. Bet, kad K<strong>un</strong>ga atpestītie droši sanāks<br />
kopā Debesu Kānaānā, uz visiem laikiem atbrīvoti no grēka lāsta saitēm, zem kurām “visa<br />
radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas <strong>un</strong> cieš sāpes” (Rom. 8:22), tad tie<br />
līksmosies ar neizsakāmu <strong>un</strong> godības pilnu prieku. Tad būs pabeigts Kristus lielais<br />
salīdzināšanas darbs cilvēku labā <strong>un</strong> viņu grēki izdeldēti uz visiem laikiem.<br />
Tad “priecāsies tuksnesis <strong>un</strong> izkaltušā nora, klajums līksmos <strong>un</strong> ziedēs kā puķu lauks!<br />
Tie ziedēs <strong>un</strong> līksmos priekā <strong>un</strong> ar gavilēm! Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna<br />
košums <strong>un</strong> Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā K<strong>un</strong>ga godību, mūsu Dieva jaukumu.<br />
(..) tad aklo acis atvērsies, <strong>un</strong> kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis <strong>un</strong> mēmo<br />
mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī <strong>un</strong> strauti izkaltušā klajumā. (..) Un tur būs līdzens<br />
ceļš — ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš,<br />
drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties. Tur nebūs lauvu <strong>un</strong> plēsīgu zvēru, bet<br />
atsvabinātie pa to staigās. Tā K<strong>un</strong>ga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās <strong>un</strong> ar gavilēm<br />
pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks <strong>un</strong> līksmība pildīs viņu sirdis,<br />
skumjas <strong>un</strong> bēdas aizies tiem secen.” (Jes. 35:1,2,5-10)<br />
206
Change language