Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
labi klājas, kas tevi mīl!” (Ps. 122:1-6) Raugoties visapkārt uz kalniem, kur citkārt pagāni<br />
iededzināja savu altāru ug<strong>un</strong>is, israēlieši dziedāja: “Es paceļu savas acis uz kalniem: no<br />
kurienes man nāk palīdzība? — Mana palīdzība nāk no tā K<strong>un</strong>ga, kas radījis debesis <strong>un</strong><br />
zemi.” (Ps. 121:1,2)<br />
“Kas uz to K<strong>un</strong>gu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns. Kā ap<br />
Jeruzālemi ir visapkārt kalni, tā ir tas K<strong>un</strong>gs ap savu tautu no šī laika mūžīgi.” (Ps. 125:1,2)<br />
Pacēlušies kalnu virsotnēs, kur varēja skatīt svēto pilsētu, tie ar godbijību noraudzījās<br />
uz lūdzēju pulkiem, kas jau devās augšup uz templi. Redzot paceļamies vīraka dūmus <strong>un</strong><br />
dzirdot levītu bazūnes, kas ievadīja svēto dievkalpojumu, tos savā varā pārņēma dotās<br />
st<strong>un</strong>das svinīgums <strong>un</strong> visi dziedāja: “Liels ir tas K<strong>un</strong>gs <strong>un</strong> augsti teicams mūsu Dieva<br />
pilsētā Viņa svētajā kalnā. Diženi paceļas Ciānas kalns, visas zemes prieks, ziemeļu pusē<br />
— īsta lielā ķēniņa pilsēta.” (Ps. 48:2,3) “Miers lai ir tavos mūros <strong>un</strong> labklājība tavās pilīs!<br />
“ “Atdariet Man taisnības vārtus, Es ieiešu pa tiem <strong>un</strong> pateikšos tam K<strong>un</strong>gam!” “Es pildīšu<br />
tam K<strong>un</strong>gam savus solījumus visas Viņa tautas priekšā tā K<strong>un</strong>ga nama pagalmos, tavā vidū,<br />
Jeruzāleme! Alelujā!” (Ps. 122:7; 118:19; 116:18,19)<br />
Svētceļņiekiem tika atvērtas visas Jeruzālemes mājas, kur tos gaidīja labi iekārtotas<br />
telpas. Tomēr ar tām vien visam lielajam pulkam nepietika, <strong>un</strong> tāpēc katrā brīvajā pilsētas<br />
laukumā <strong>un</strong> uz apkārtējiem pakalniem sacēla teltis.<br />
Pasā svētki sākās Abiba mēneša četrpadsmitās dienas vakarā, <strong>un</strong> to svinīgajās,<br />
iespaidīgajās ceremonijās bija iemūžināta atcere par atbrīvošanos no Ēģiptes verdzības,<br />
norādot arī uz lielo upuri nākotnē, kam jāatbrīvo ļaudis no grēka verdzības. Kad Pestītājs<br />
Golgātā atdeva savu dzīvību, Pasā zaudēja nozīmi <strong>un</strong> tika ieviests svētais Vakarēdiens, lai<br />
atgādinātu notikumu, uz kuru Pasā svētki tikai norādīja.<br />
Pasā svētkiem sekoja septiņas dienas neraudzētas maizes svētki. Pirmajā <strong>un</strong> septītajā<br />
dienā bija svētas sapulces, kad nedrīkstēja darīt nekādus darbus. Otrajā svētku dienā<br />
Dievam pienesa attiecīgā gada pirmos augļus. No labības augiem Palestīnā visagrāk<br />
ienācās mieži, tie sāka nogatavoties tieši uz šo svētku atklāšanas laiku. Vienu labības kūlīti<br />
priesteris līgoja Dieva altāra priekšā, ar to atzīstot, ka viss pieder Viņam. Pļauju drīkstēja<br />
sākt tikai pēc šīs ceremonijas.<br />
Piecdesmit dienas pēc pirmo augļu ziedošanas sekoja Vasarsvētki, ko sauca arī par<br />
pļaujas svētkiem vai nedēļu svētkiem. Izrādot pateicību par uzturā sagatavoto labību, Dieva<br />
priekšā pienesa divus ar raugu ceptus maizes klaipus. Vasarsvētki ilga tikai vienu dienu,<br />
kura tika veltīta reliģiskai kalpošanai.<br />
Septītajā mēnesī nāca Lieveņu jeb ražas novākšanas svētki. Tā tika atzīta Dieva devība<br />
augļu dārzos, olīvu birzīs <strong>un</strong> vīna kalnos. Tad notika vislielākā svētku sanāksme gadā.<br />
Zeme bija devusi savu ražu, pļaujamais bija sakrāts šķūņos; bija savākti augļi, eļļa <strong>un</strong> vīns;<br />
204
Change language