Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 51 - Gadskārtējie Svētki<br />
Trīs reizes gadā viss Israēls sapulcējās uz dievkalpojumiem pie svētnīcas. (2. Moz.<br />
23:14-16) Kādu laiku šīs sanāksmes organizēja Šilo, bet vēlāk par tautas reliģiskās dzīves<br />
centru kļuva Jeruzāleme; tur tad uz lielajiem svētkiem kopā sanāca visas ciltis.<br />
Israēlam visapkārt atradās nežēlīgas, kareivīgas tautas, kas ļoti gribēja piesavināties<br />
viņu zemes, <strong>un</strong> tomēr trīs reizes gadā visiem karot spējīgiem vīriem <strong>un</strong> visiem ļaudīm, kas<br />
vien varēja uzņemties ceļojumu, bija pavēlēts atstāt savas mājas <strong>un</strong> doties uz sapulcēšanās<br />
vietu tuvu zemes vidienei. Kas varēja aizkavēt ienaidniekus, lai tie neuzbruktu Israēla<br />
neapsargātajiem dzīvokļiem <strong>un</strong> tos neizpostītu ar zobenu <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>i? Kas varēja aizkavēt<br />
ārējos ienaidniekus iebrukt zemē <strong>un</strong> padarīt israēliešus par vergiem? — To darīt bija<br />
apsolījies pats Dievs: “K<strong>un</strong>ga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, <strong>un</strong> tos izglābj.”<br />
(Ps. 34:8) Kamēr israēlieši gāja pielūgt Dievu, Viņa spēks savaldīja visus tautas<br />
ienaidniekus. Dievs bija teicis: “Es izvākšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu<br />
tavas robežas, <strong>un</strong> nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies tā K<strong>un</strong>ga, sava Dieva,<br />
priekšā trīs reizes gadā.” (2. Moz. 34:24)<br />
Pirmie no šiem svētkiem - Pasā — <strong>un</strong> neraudzētās maizes svētki notika Abiba, jūdu<br />
gada pirmajā mēnesī, kas atbilst marta pēdējai daļai <strong>un</strong> aprīļa sākumam. Ziemas aukstums<br />
bija pagājis, lietus laiks pāri <strong>un</strong> visa daba priecājās pavasara svaigumā <strong>un</strong> skaistumā.<br />
Pakalnos <strong>un</strong> ielejās zaļoja zāle, <strong>un</strong> apkārtējos laukus rotāja savvaļas puķes. Gandrīz pilnais<br />
mēness vakarus darīja brīnišķi skaidrus. Tas bija svētā dziesminieka tik lieliski<br />
apdziedātais gadalaiks:<br />
“Jo redzi, ziema ir pagājusi, lietus ir mitējies, <strong>un</strong> lietus posms ir galīgi izbeidzies! Zemes<br />
virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks - pavasaris, <strong>un</strong> ūbeles balss jau dzirdama mūsu<br />
zemē. Vīģes kokiem ir sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši <strong>un</strong> izdveš<br />
savu smaržu.” (Augstā dz. 2:11-13)<br />
Pa visu zemi svētceļnieku grupas devās uz Jeruzālemes pusi. Gani no saviem liellopu<br />
<strong>un</strong> avju pulkiem kalnos, zvejnieki no Galilejas jūras, zemkopji no laukiem <strong>un</strong> praviešu<br />
bērni no savām svētajām skolām, — visi gāja uz to vietu, kur atklājās Dieva klātbūtne. Tie<br />
devās uz priekšu īsos pārgājienos, jo daudzi ceļoja kājām. Karavānas pakāpeniski<br />
palielinājās <strong>un</strong> bieži, pirms sasniedza svēto pilsētu, tās izveidojās visai lielas.<br />
Līksmā daba ļaužu sirdī modināja prieku <strong>un</strong> pateicību visu labo dāvanu Devējam. Ceļā<br />
dziedāja lieliskās ebreju garīgās dziesmas <strong>un</strong> stāstīja par Jehovas godību <strong>un</strong> varenību. Pēc<br />
attiecīga bazūnes signāla mūzikas instrumentu pavadībā, daudzām balsīm apvienojoties,<br />
izskanēja himna: “Es priecājos, kad man teica: “Iesim tā K<strong>un</strong>ga namā!” Mūsu kājas te nu<br />
stāv tavos vārtos, Jeruzāleme. Kurp, kalnā virzīdamās, dodas <strong>un</strong> kur pulcējas tautas ciltis,<br />
tā K<strong>un</strong>ga ciltis (..) slavēt tā K<strong>un</strong>ga vārdu. (..) Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem<br />
203
Change language