Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
lauka zvērus, (..) putnus zem debesīm, (..)<strong>un</strong> dzīvību, kas jūras dzelmju tekas izlodā”. (Ps.<br />
8:7-9)<br />
Cilvēkam vajadzēja līdzināties Dievam ne tikai pēc ārējā izskata, bet arī raksturā.<br />
Vienīgi Kristus ir Tēva “patiesais attēls”, (Ebr. 1:3) tomēr cilvēks tika radīts pēc Dieva<br />
līdzības. Viņa daba bija saskaņā ar Dieva gribu. Viņa prāts spēja izprast dievišķās lietas.<br />
Viņa tieksmes bija tīras; vēlmes <strong>un</strong> izjūtas pārvaldīja saprāts. Viņš bija svēts <strong>un</strong> laimīgs,<br />
nesot sevī Dieva līdzību <strong>un</strong> dzīvojot pilnīgā paklausībā Viņa prātam.<br />
Iznākot no Radītāja rokām, cilvēks bija augumā liels <strong>un</strong> pilnīgi simetriski veidots. Viņa<br />
sejā staroja veselība <strong>un</strong> gaišs dzīves prieks. Ādams bija daudz lielāks par ļaudīm, kas tagad<br />
dzīvo uz zemes. Ieva augumā bija nedaudz mazāka, tomēr pilnīga <strong>un</strong> skaista.<br />
Bezgrēcīgajam pārim nebija mākslīgi darinātu drēbju; viņus ietērpa gaismas <strong>un</strong> godības<br />
apsegs, kādu nēsā eņģeļi. Kamēr tie paklausīja Dievam, šis gaismas tērps viņiem netika<br />
atņemts.<br />
Pēc Ādama radīšanas pie viņa veda ikvienu dzīvu radījumu, lai viņš tam dotu vārdu.<br />
Ādams redzēja, ka katram no tiem bija savs draugs, “bet viņš neatrada palīga, kas viņam<br />
atbilstu”. (1. Moz. 1:20) Starp visām radītajām būtnēm, kuras Dievs bija radījis virs zemes,<br />
nebija nevienas, kas līdzinātos cilvēkam. “Un Dievs tas K<strong>un</strong>gs sacīja: “Nav labi cilvēkam<br />
būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.” (1. Moz. 2:18) Cilvēks nebija radīts<br />
dzīvei vientulībā; tā bija sabiedriska būtne. Bez drauga visas lieliskās ainavas <strong>un</strong><br />
aizraujošais darbs Ēdenē nedotu tam pilnīgu laimi. Pat satiksme ar eņģeļiem neapmierinātu<br />
ilgas pēc līdzjūtības <strong>un</strong> biedra tuvuma. Neatradās neviena viņam līdzīga radījuma, kas to<br />
mīlētu <strong>un</strong> kuru viņš mīlētu.<br />
Dievs pats deva Ādamam draugu. Viņš sagādāja tam palīgu, “kas būtu ap viņu” — kas<br />
viņam atbilstu, kādu, kas derēja tam par biedru <strong>un</strong> varēja dalīties mīlestībā <strong>un</strong> visās izjūtās.<br />
Ieva tika radīta no Ādama sāniem izņemtas ribas, rādot, ka tā nevar valdīt pār vīru <strong>un</strong> nav<br />
arī kājām minama kā mazvērtīgāka, bet nolikta tam blakus kā līdzīga, lai viņš to mīlētu <strong>un</strong><br />
aizsargātu. Kā daļai no vīra, kaulam no viņa kauliem, miesai no viņa miesas — tai vajadzēja<br />
kļūt par viņa otro “es”, norādot uz ciešo savienību <strong>un</strong> savstarpējo pieķeršanos, kādai<br />
jāpastāv viņu attiecībās. “Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to<br />
kopj <strong>un</strong> glabā (..).” (Ef. 5:29) “Tāpēc vīrs atstās savu tēvu <strong>un</strong> māti <strong>un</strong> pieķersies savai<br />
sievai, <strong>un</strong> tie kļūs par vienu miesu.” (1. Moz. 2:24)<br />
Dievs iesvētīja pirmo laulību. Tā šī iestādījuma dibinātājs ir Universa Radītājs.<br />
“Laulībai jābūt godīgai (..).” (Ebr. 13:4, pēc Glika tulk.) Tā ir viena no pirmajām dāvanām,<br />
ko Dievs deva cilvēkiem, <strong>un</strong> viens no diviem iestādījumiem, kurus Ādams pēc grēkā<br />
krišanas paņēma līdzi aiz paradīzes vārtiem. Ja laulībā tiek ievēroti dievišķie principi, tad<br />
tā ir svētība; tā gādā par cilvēces nesamaitātību <strong>un</strong> laimi, apmierina cilvēka ilgas pēc<br />
sabiedrības <strong>un</strong> paaugstina viņa miesīgo, garīgo <strong>un</strong> tikumisko dabu.<br />
12
Change language