Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
It īpaši par trūcīgajiem tika gādāts katrā septītajā gadā. Sabata gads, kā to sauca, sākās<br />
pļaujas laika beigās. Sekojošajā sējas periodā, pēc iepriekšējās ražas novākšanas, ļaudis<br />
nedrīkstēja sēt; arī vīna dārzus tiem pavasarī nevajadzēja apkopt, jo šā gada lauka <strong>un</strong> vīna<br />
dārza augļi tiem nepienācās. Ēst gan varēja visu, ko zeme pati izaudzēja, kamēr tas bija<br />
svaigs, bet nedrīkstēja neko sakrāt šķūņos. Viss, kas izauga šajā gadā, bija atvēlēts<br />
svešinieku, bāreņu, atraitņu <strong>un</strong> pat lauka dzīvnieku uzturam. (2. Moz. 23:10,11; 3. Moz.<br />
25:5)<br />
Bet, ja nu zeme parasti izdotu tikai tik daudz, cik nepieciešams ļaužu vajadzību<br />
apmierināšanai, kā tad viņi iztiktu gadā, kad nekāda raža netika ievākta? — Par to bagātīgi<br />
gādāja K<strong>un</strong>ga apsolījumi: “Es likšu savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu<br />
trijiem gadiem. Un kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas —<br />
pat līdz devītajam gadam; tiekams ienāksies ja<strong>un</strong>ā raža, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu<br />
augļus.” (3. Moz. 25:21,22)<br />
Sabata gada ievērošanai vajadzēja nākt par labu kā zemei, tā cilvēkiem. Ja zeme palika<br />
vienu gadu neapstrādāta, tad pēc tam tā deva daudz bagātāku ražu. Ļaudis bija atbrīvoti no<br />
smagajiem lauku darbiem <strong>un</strong>, kaut arī bija dažādi citi pienākumi, ko šajā laikā varēja<br />
paveikt, visi tomēr baudīja vairāk brīvības, kas deva iespējas atja<strong>un</strong>ot fiziskos spēkus<br />
nākamo gadu vajadzībām. Tiem bija vairāk laika pārdomām <strong>un</strong> lūgšanām, vairāk iespējas<br />
iepazīties ar K<strong>un</strong>ga mācībām <strong>un</strong> prasībām, <strong>un</strong> arī laiks pamācīt savas ģimenes.<br />
Sabata gadā pienācās atbrīvot visus ebreju tautības vergus, <strong>un</strong> tos nedrīkstēja atlaist<br />
neapgādātus. K<strong>un</strong>gs bija devis pavēli: “Un kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad<br />
neatlaid viņu tukšā. (..) ar ko tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs arī viņam<br />
dāvināt.” (5. Moz. 15:13,14)<br />
Strādnieka algu vajadzēja samaksāt nekavējoties: “Neapspied bēdīgu nabaga algādzi,<br />
vai nu viņš ir no taviem ciltsbrāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā<br />
zemē <strong>un</strong> tavos vārtos! Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekams vēl saule nav<br />
norietējusi, jo viņš ir nabags <strong>un</strong> viņa dvēsele gaida uz to.” (5. Moz. 24:14,15)<br />
Sevišķi norādījumi tika doti attiecībā uz tiem, kuri bija izbēguši no kalpības. “Neizdod<br />
kalpu, kas no sava k<strong>un</strong>ga ir bēdzis <strong>un</strong> pie tevis paglābies, viņa k<strong>un</strong>gam. Viņš lai paliek pie<br />
tevis, dzīvodams tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kaut kur tavos vārtos, kur viņam vislabāk<br />
patīk; tev nebūs viņam darīt pāri!” (5. Moz. 23:16,17)<br />
Trūcīgajiem septītais gads bija parādu atlaišanas gads. Ebrejiem tika piekodināts<br />
vienmēr palīdzēt saviem trūkumā esošajiem brāļiem, aizdodot viņiem naudu bez<br />
procentiem. Piedzīt augļus no nabaga bija stingri aizliegts. “Bet ja tavs brālis panīkst, <strong>un</strong><br />
viņa roka gurst <strong>un</strong> zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku, <strong>un</strong> lai tas būtu<br />
vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. Un neņem no<br />
200
Change language