Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 50 - Dieva Gādība par Trūcīgajiem<br />
Lai veicinātu ļaužu pulcēšanos uz dievkalpojumiem, kā arī lai apgādātu trūcīgos, no<br />
visiem ienākumiem tika prasīts otrs desmitais. Par pirmo desmito K<strong>un</strong>gs paskaidroja: “Un<br />
Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās daļas tiesas par īpašumu (..).” (4.<br />
Moz. 18:21) Bet par otro desmito Viņš pavēlēja: “Un tev būs ēst tā K<strong>un</strong>ga, sava Dieva,<br />
priekšā tai vietā, ko Viņš tev izraudzīs, lai tur mistu Viņa vārds, ir no savas labības, ir no<br />
sava vīna sulas, ir no savas eļļas desmitās tiesas devām, ir no savu liellopu <strong>un</strong> sīklopu<br />
pirmdzimušiem, lai tu mācītos to K<strong>un</strong>gu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.” (5. Moz.<br />
14:23,29; 16:11-14)<br />
Šo katru divu gadu laikā saglabāto desmito, vai tā atvietojumu naudā, vajadzēja nest uz<br />
to vietu, kur atradās svētnīca. Ziedojuši pateicības upuri Dievam <strong>un</strong> noteiktu daļu<br />
priesteriem, desmitā devēji atlikušo daļu varēja izlietot reliģiskām svinībām, uzaicinot<br />
piedalīties arī levītus, svešiniekus, bāreņus <strong>un</strong> atraitnes. Tā tika nolikti līdzekļi pateicības<br />
upuriem <strong>un</strong> svētku mielastiem gadskārtējos svētkos, <strong>un</strong> ļaudis tika iesaistīti priesteru <strong>un</strong><br />
levītu sabiedrībā, lai tie viņus pamācītu <strong>un</strong> iedrošinātu kalpot Dievam.<br />
Bet katra trešā gada desmito varēja izlietot mājās, pacienājot levītu <strong>un</strong> trūcīgo, kā<br />
Mozus bija teicis: “Lai tie ēd tavos vārtos <strong>un</strong> ir paēduši.” (5. Moz. 26:12) Šis desmitais<br />
veidoja krājumus labdarības <strong>un</strong> viesmīlības nolūkiem.<br />
Par nabagiem <strong>un</strong> trūcīgiem tika gādāts vēl vairāk. Pēc Dieva baušļu atzīšanas nav nekā<br />
tāda, kas vēl vairāk izceltu Mozum dotos likumus, kā pavēle ieturēt devīgu, saudzīgu <strong>un</strong><br />
viesmīlīgu garu pret trūcīgajiem. Lai gan Dievs bija apsolījis ļoti svētīt savus ļaudis, tomēr<br />
Viņa nolūks nebija, lai tie nemaz nepazītu nabadzību. Viņš paziņoja, ka zemē nabagu nekad<br />
netrūks. Starp Viņa ļaudīm vienmēr būs tādi, kuru stāvoklis no citiem cilvēkiem prasīs<br />
parādīt pret tiem līdzjūtību, saudzīgu maigumu <strong>un</strong> labdarību. Tāpat kā tagad, arī toreiz bija<br />
ļaudis, kurus piemeklēja nelaimes, slimības <strong>un</strong> īpašuma zaudēšana; tomēr tik ilgi, kamēr<br />
tie paklausīja Dieva dotajiem norādījumiem, starp viņiem nebija neviena ubaga vai tāda,<br />
kam trūktu uztura. Dieva likums trūcīgajiem deva tiesības uz zināmu daļu no zemes<br />
augļiem. Ja kāds jutās izsalcis, tad tas varēja iet pie sava tuvinieka viņa tīrumā, augļu dārzā<br />
vai vīna kalnā <strong>un</strong> ēst graudus vai augļus sava izsalkuma apmierināšanai. Saskaņā ar šo<br />
atļauju, Jēzus mācekļi plūca vārpas <strong>un</strong> ēda graudus, kad viņi Sabatā gāja caur labības lauku.<br />
Visi ražas pārpalikumi tīrumā, augļu dārzā <strong>un</strong> vīna kalnā pienācās nabagiem. “Kad tu<br />
labību pļausi savā tīrumā <strong>un</strong> aizmirsīsi kūlīti tīrumā, tad tev nebūs atgriezties, lai to<br />
paņemtu, bet lai tas paliek svešiniekam (..). Kad tu savu olīvu koku nopurināsi, tad tev nav<br />
zari otrreiz jāpārlūko (..). Un kad tu lasīsi ogas savā vīna kalnā, tad tev nebūs tās vēlreiz<br />
lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim <strong>un</strong> atraitnei. Un piemini, ka tu pats esi bijis<br />
kalps Ēģiptes zemē (..). “ (5. Moz. 24:19-22; 3. Moz. 19:9,10)<br />
199
Change language