Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
“Jūs gan sagaidījāt daudz, <strong>un</strong> redzi, iznāca maz, <strong>un</strong> kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to<br />
tomēr izputināju. Kāpēc tā?” — jautā tas K<strong>un</strong>gs Cebaots. “Tāpēc, ka Mans nams stāv<br />
drupās, <strong>un</strong> ikviens dzenas tikai pēc sava nama. Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi,<br />
<strong>un</strong> zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi <strong>un</strong><br />
kalniem, pār labību, pār vīnu <strong>un</strong> eļļu, <strong>un</strong> pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm,<br />
lopiem <strong>un</strong> visiem ar rokām darāmiem darbiem.”<br />
“Ja kāds pienāca pie neizkultas labības kaudzes, kurā būtu bijis jābūt divdesmit mēriem,<br />
tad tur bija tikai desmit; <strong>un</strong> ja viņš pienāca pie vīna spaida, sagaidīdams saņemt piecdesmit<br />
spaiņu, tad patiesībā iznāca tikai divdesmit. Jo Es jūs piemeklēju ar sausumu, ar labības<br />
rūsu <strong>un</strong> dzelti <strong>un</strong> krusu ikvienā jūsu darbā.”<br />
Šo brīdinājumu satraukti, ļaudis ķērās pie Dieva nama būves. Tad nāca K<strong>un</strong>ga vārds:<br />
“Tad nu raugieties uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šīs dienas <strong>un</strong> vēl drusku atpakaļ,<br />
proti — sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu, dienu, kad tā K<strong>un</strong>ga namam likts<br />
pamats; (..) ar šo dienu sākot Es gribu jums piešķirt svētību.” (Hag. 2:17-20)<br />
Gudrais vīrs saka: “Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, <strong>un</strong> tomēr viņam arvien<br />
vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku <strong>un</strong> tomēr kļūst arvien nabagāks.” (Sal. pam. 11:24)<br />
To pašu mācību sniedz apustulis Pāvils Ja<strong>un</strong>ajā Derībā: “Kas sīksti sēj, tas arī sīksti<br />
pļaus; <strong>un</strong> kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Dievs var jums bagātīgi dot visādu<br />
žēlastību, ka jums arvien ir pilnīga iztikšana <strong>un</strong> vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.”<br />
(2. Kor. 9:6,8)<br />
Dievs vēlējās, lai Israēla ļaudis būtu gaismas nesēji visiem zemes iedzīvotājiem. Ar<br />
saviem atklātajiem dievkalpojumiem tie liecināja par dzīvā Dieva esamību <strong>un</strong> Viņa<br />
visvarenību. Un tiem pašiem bija priekštiesība šos dievkalpojumus atbalstīt, ar to izsakot<br />
savu mīlestību <strong>un</strong> uzticību Viņam. K<strong>un</strong>gs ir nolicis, ka gaismas <strong>un</strong> patiesības izplatīšana<br />
virs zemes ir atkarīga no to cilvēku pūlēm <strong>un</strong> ziedojumiem, kas ir Debesu dāvanu<br />
līdzdalībnieki. Viņš par savas patiesības vēstnešiem varēja izsūtīt eņģeļus; Viņš savu gribu<br />
varētu atklāt tā, kā pasludināja baušļus Sinajā, — pats ar savu balsi, bet Dieva bezgalīgajā<br />
mīlestībā <strong>un</strong> gudrībā izvēloties šim darbam cilvēkus, Viņš tos ir aicinājis kļūt par Viņa<br />
līdzstrādniekiem.<br />
Israēla dienās desmitais <strong>un</strong> labprātīgie ziedojumi bija vajadzīgi dievišķās kalpošanas<br />
noteikumu ievērošanai. Vai šodien Dieva ļaudīm būtu jādod mazāk? Kristus mums ir<br />
atklājis, ka mūsu ziedojumiem jābūt proporcionāliem tai gaismai <strong>un</strong> tām priekšrocībām,<br />
kuras mēs baudām. “Kam daudz dots, no tā daudz tiks prasīts.” (Lūk. 12:48) Kad Jēzus<br />
izsūtīja savus mācekļus, Viņš tiem sacīja: “Bez maksas esat dabūjuši, bez maksas dodiet.”<br />
(Mat. 10:8) Tā kā mūsu svētības <strong>un</strong> priekšrocības ir pavairojušās, <strong>un</strong> pāri visam, mēs esam<br />
piedzīvojuši Dieva Dēla brīnišķo <strong>un</strong> nesalīdzināmo uzupurēšanos, — vai mūsu pateicībai<br />
197
Change language