Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
kūla kviešus; Dievam atlika pirmo eļļu <strong>un</strong> pirmo vīnu. Tāpat visus lopu pirmdzimtos; <strong>un</strong><br />
par pirmdzimto dēlu maksāja izpirkšanas naudu. Pirmos zemes augļus vajadzēja nonest<br />
K<strong>un</strong>ga priekšā svētnīcā, <strong>un</strong> pēc tam tos nodeva priesteru lietošanā.<br />
Tā ļaudīm pastāvīgi atgādināja, ka Dievs ir viņu lauku, viņu sīko <strong>un</strong> liellopu<br />
ganāmpulku patiesais īpašnieks; Viņš ir sūtījis lietu <strong>un</strong> sauli sējas <strong>un</strong> pļaujas laikā, Viņš ir<br />
radījis visu, ko tie lieto, padarot tos par saviem namturiem.<br />
Kad Israēla vīri, apkrāvušies ar lauku, dārzu <strong>un</strong> vīnakalnu augļu pirmajiem, sapulcējās<br />
pie saiešanas telts, tad tika rīkota atklāta Dieva laipnības atzīšana. Priesterim pieņemot<br />
ziedojumu, tā pienesējs it kā Jehovas klātbūtnē sacīja: “Mans tēvs bija aramiešu staigulis”,<br />
<strong>un</strong> tad tālāk aprakstīja uzturēšanos Ēģiptē <strong>un</strong> bēdas, no kurām Dievs Israēlu atbrīvoja “ar<br />
stipru roku <strong>un</strong> ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm <strong>un</strong> ar brīnumiem,” pēc<br />
tam piebilstot: “Viņš mūs ir novedis šinī vietā <strong>un</strong> mums ir devis šo zemi, — zemi, kurā<br />
piens <strong>un</strong> medus tek. Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis pirmos augļus no tās zemes, ko<br />
tas K<strong>un</strong>gs man ir devis.” (5. Moz. 26:5,8-11)<br />
Reliģijas <strong>un</strong> labdarības mērķim no ebrejiem prasītās iemaksas sastādīja pilnu ceturto<br />
daļu no viņu ienākumiem. Varēja sagaidīt, ka tik smagi nodokļi no ļaužu ienākumiem<br />
novedīs tos nabadzībā, bet, tieši otrādi, uzticīga šo likumu ievērošana bija viens no viņu<br />
labklājības noteikumiem. Paklausot šiem norādījumiem, Dievs viņiem apsolīja:<br />
“Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai<br />
viņš tos neizposta <strong>un</strong> lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs! Lai visas pagānu<br />
tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu <strong>un</strong> augstas cieņas<br />
pilnai zemei būt.” (Mal. 3:11,12)<br />
Kādas sekas ir savtīgai kaut tikai labprātīgo ziedojumu atraušanai no Dieva lietas,<br />
uzkrītošā ainojumā parādās pravieša Hagajas dienās. Pēc viņu atgriešanās no Bābeles gūsta<br />
jūdi sāka atja<strong>un</strong>ot K<strong>un</strong>ga templi, bet, sastopoties ar stingru pretestību no ienaidnieku puses,<br />
darbu pārtrauca, <strong>un</strong> tad liels sausums, kas lika izjust patiesu trūkumu, tos it kā pārliecināja,<br />
ka tempļa būvi vispār nav iespējams pabeigt. “Vēl nav laiks celt K<strong>un</strong>ga namu,” tie sacīja.<br />
Bet K<strong>un</strong>gs viņiem sūtīja vēsti ar pravieti Hagaju:<br />
“Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos<br />
namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu,” saka K<strong>un</strong>gs Cebaots,<br />
“palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, savācāt trūcīgi; jūs<br />
ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzerat <strong>un</strong> tomēr nedzesējat slāpes; jums ir<br />
gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, <strong>un</strong> kas pelna algu, tas ber to caurā makā.”<br />
(Hag. 1. nod.)<br />
Kāpēc tā, to paskaidro tālākie vārdi:<br />
196
Change language