Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 49 - Desmitais <strong>un</strong> Ziedojumi<br />
Ebreju saimnieciskajā iekārtā ļaužu ienākumu viena desmitā daļa tika nodota atklāto<br />
dievkalpojumu atbalstīšanai. Tā Mozus paskaidroja Israēlam: “Un ikviena desmitās tiesas<br />
deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder tam K<strong>un</strong>gam <strong>un</strong> ir tam<br />
K<strong>un</strong>gam svēta. (..) Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, — vai no lieliem vai no<br />
sīkiem lopiem (..), ir jābūt svētiem tam K<strong>un</strong>gam.” (3. Moz. 27:30,32) Tomēr desmitā<br />
iekārtojums nesākās ar ebrejiem kā tautu. Jau no seniem laikiem K<strong>un</strong>gs pieprasīja sev<br />
desmito daļu, <strong>un</strong> šī prasība tika atzīta <strong>un</strong> ievērota. Ābrahāms deva desmito Melhisedekam,<br />
Visaugstākā Dieva priesterim. (1. Moz. 14:20) Jēkabs, kā trimdinieks <strong>un</strong> ceļotājs nonācis<br />
Bētelē, deva K<strong>un</strong>gam solījumu: “No visa, ko Tu man dosi, es tiešām Tev došu desmito<br />
tiesu.” (1. Moz. 28:22) Pienākot laikam, kad israēlieši izveidojās par tautu, likumi par<br />
desmito no ja<strong>un</strong>a tika apstiprināti kā Dieva iecelta kārtība, no kā ir atkarīga ļaužu<br />
labklājība.<br />
Desmitā <strong>un</strong> ziedojumu sistēma tika ieviesta, lai cilvēku prātā nostiprinātu lielo<br />
patiesību, ka Dievs saviem radījumiem ir visu svētību Avots <strong>un</strong> ka Viņam pienākas cilvēku<br />
pateicība par aizgādību <strong>un</strong> visām labajām dāvanām. “(..) Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu<br />
<strong>un</strong> visu.” (Ap. d. 17:25) “Jo Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.”<br />
(Ps. 50:10) “Man pieder sudrabs <strong>un</strong> Man pieder zelts (..).” (Hag. 2:8) Un Dievs ir tas, kas<br />
cilvēkiem dod spēku iegūt labklājību. (5. Moz. 8:18) Atzīstot, ka visas šīs lietas nāk no<br />
Viņa, K<strong>un</strong>gs ir pavēlējis, lai daļu no visām labajām veltēm ar dāvanām <strong>un</strong> ziedojumiem<br />
atkal atgrieztu Viņam, Viņa paša paredzētās dievkalpošanas sistēmas uzturēšanai.<br />
“Visi desmitie (..) pieder K<strong>un</strong>gam.” Šeit pielietots tas pats izteiksmes veids kā Sabata<br />
bauslī. “Bet septītajā dienā ir Sabats, tā K<strong>un</strong>ga, tava Dieva dusēšana.” (2. Moz. 20:10)<br />
Dievs sev ir paturējis noteiktu daļu no laika <strong>un</strong> līdzekļiem, <strong>un</strong> neviens cilvēks negrēkojot<br />
to nevar izlietot savu interešu apmierināšanai.<br />
Desmito vajadzēja nodot vienīgi levītu vajadzībām - ciltij, kas bija nošķirta kalpot<br />
svētajā vietā. Bet iemaksas reliģijas vajadzībām ar to vien vēl neaprobežojās. Saiešanas<br />
telti, tāpat kā vēlāk templi, pilnībā uzcēla tikai ar labprātīgajiem ziedojumiem <strong>un</strong>, lai segtu<br />
nepieciešamos remontdarbus <strong>un</strong> citus izdevumus, Mozus noteica, ka vienmēr, kad ļaudis<br />
tiek skaitīti, ikvienam vēl jādod pusseķelis “kalpošanai pie saiešanas telts”. Nehemijas<br />
laikā šīm vajadzībām naudu ievāca katru gadu. (2. Moz. 30:12-16; 2. Ķēn. 12:4,5; 2. Laiku<br />
24:4-13; Nehem. 10:38) Laiku pa laikam Dievam pienesa grēku <strong>un</strong> pateicības upurus.<br />
Sevišķi bagātīgi tos ziedoja gadskārtējos svētkos. Un visaugstsirdīgākās rūpes apgādes ziņā<br />
baudīja trūcīgie.<br />
Tomēr, pat pirms desmitā atlikšanas, vēl ņēma vērā citas Dieva prasības. Viņam svētīja<br />
visus pirmos nobriestošos zemes augļus. Pirmo vilnu, kad cirpa aitas; pirmo labību, kad<br />
195
Change language