Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
pasargāt savus pielūdzējus. Viņu riebīgo <strong>un</strong> zemo grēku dēļ šīs bezdievīgās nācijas tika<br />
iznīcinātas <strong>un</strong> labā zeme, kas tiem reiz piederēja, atdota Dieva tautai. Kāda ģeķība tā būtu<br />
Israēlam, izvēlēties dievības, kuru godināšanas dēļ amorieši tika pakļauti iznīcībai. “Bet es<br />
<strong>un</strong> mans nams, mēs kalposim tam K<strong>un</strong>gam!” teica Jozua. Svētā degsme, kas apgaroja viņa<br />
sirdi, skāra arī ļaudis. Viņa aicinājums prasīja nekavējošu atbildi. “Lai tāla mums ir doma,<br />
ka mēs to K<strong>un</strong>gu varētu aizmirst <strong>un</strong> kalpot citiem dieviem!”<br />
“Jūs nebūsit spējīgi kalpot tam K<strong>un</strong>gam, jo tas K<strong>un</strong>gs ir svēts Dievs; Viņš ir taisnīgs<br />
Dievs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus <strong>un</strong> jūsu grēkus.” Pirms varēja notikt stabila reforma,<br />
ļaudīm vajadzēja atzīt, ka tie paši no sevis nav spējīgi Dievam paklausīt. Tie bija pārkāpuši<br />
Viņa likumus, <strong>un</strong> tas viņus notiesāja kā grēciniekus, kam nav nekādas izglābšanās iespējas.<br />
Uzticoties saviem spēkiem <strong>un</strong> savai taisnībai, tiem nebija iespējams panākt grēku<br />
piedošanu. Tie nespēja apmierināt pilnīgo Dieva likumu prasības, <strong>un</strong> viņu apņemšanās<br />
kalpot Dievam bija veltīga. Tikai ticībā Kristum tie varēja saņemt grēku piedošanu <strong>un</strong><br />
mantot spēku paklausīt Dieva likumiem. Ja viņi vēlējās, lai Dievs tos pieņemtu, tad tiem<br />
savas izglābšanās labā vajadzēja pārtraukt paļaušanos uz saviem spēkiem <strong>un</strong> visā pilnībā<br />
uzticēties apsolītā Pestītāja nopelnam.<br />
Jozua centās panākt, lai viņa klausītāji labi apdomātu savus vārdus <strong>un</strong> atturētos no<br />
solījumiem, kuru pildīšanai tie vēl nav sagatavoti. Dziļā nopietnībā tie atkārtoja savu<br />
paziņojumu: “Nē, bet mēs kalposim K<strong>un</strong>gam.” Svinīgi piekrītot pret viņiem teiktajai<br />
liecībai <strong>un</strong> apstiprinot, ka ir izvēlējušies Jehovu, tie vēlreiz atkārtoja savu uzticības<br />
solījumu: “Tam K<strong>un</strong>gam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot <strong>un</strong> klausīt Viņa balsij!” “Tā<br />
Jozua tajā dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem Sihemā likumus <strong>un</strong> iekārtoja<br />
viņiem taisnu tiesu.” Uzrakstījis atskaiti par šo svinīgo notikumu, viņš to kopā ar likumu<br />
grāmatu nolika blakus Derības šķirstam. Un viņš tur uzcēla pieminekli, sacīdams: “Redziet,<br />
šis akmens lai ir mums par liecinieku, jo tas ir dzirdējis visus tā K<strong>un</strong>ga vārdus, ko tas K<strong>un</strong>gs<br />
ir ar mums r<strong>un</strong>ājis, <strong>un</strong> tas lai jums ir liecinieks, ka jūs nenoliegsit Dievu!” — Tā Jozua<br />
atlaida tautu, ikvienu savā īpašumā.”<br />
Jozuas darbs Israēla labā bija pabeigts. Viņš pilnībā bija “sekojis K<strong>un</strong>gam” <strong>un</strong> Dieva<br />
grāmatā ir nosaukts par “Jehovas kalpu”. Viscēlākā liecība par viņa kā tautas vadoņa<br />
raksturu ir tās paaudzes vēsture, kas baudīja viņa darba augļus. “Un Israēls kalpoja tam<br />
K<strong>un</strong>gam visu Jozuas dzīves laiku <strong>un</strong> arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu<br />
pārdzīvoja vēl ilgus gadus (..).”<br />
194
Change language