Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
principa, atklādams grēku tā patiesajā būtībā, rādīdams, ka tā noteiktās sekas ir posts <strong>un</strong><br />
nāve. Nekad nav bijusi <strong>un</strong> netiks dota grēku piedošana bez jebkādiem noteikumiem. Tāda<br />
piedošana rādītu, ka ir atmesti taisnības pamatlikumi, kas ir Dieva valdības tiešais pamats.<br />
Nekritušās pasaules tas pildītu ar briesmīgu apjukumu. Dievs vienmēr ir uzticīgi norādījis<br />
uz grēka sekām, <strong>un</strong>, ja šie brīdinājumi nebūtu patiesi, kā mēs varētu būt droši, ka<br />
piepildīsies Viņa apsolījumi? Tā sauktā labvēlība, kas nobīda pie malas taisnību, nav<br />
nekāda labvēlība, bet gan vājums.<br />
Dievs ir dzīvības devējs. No iesākuma visi Viņa likumi stimulēja vienīgi dzīvību, bet,<br />
kad šajā Dieva nodibinātajā kārtībā ielauzās grēks, radās nesaskaņas. Cik ilgi pastāvēs<br />
grēks, tik ilgi nenovēršamas būs ciešanas <strong>un</strong> nāve. Tikai tāpēc Pestītājs mūsu labā nesa<br />
grēku lāstu, lai ikvienam cilvēkam būtu cerība izbēgt tā briesmīgajām sekām.<br />
Paklausīdami Jozuas uzaicinājumam, cilšu virsnieki <strong>un</strong> pārstāvji vēlreiz pirms viņa<br />
nāves sapulcējās Sihemā. Neviena vieta visā zemē nesaistījās ar tik daudzām <strong>un</strong> svētām<br />
atmiņām, liekot tiem atcerēties Dieva derību ar Ābrahāmu <strong>un</strong> Jēkabu, kā arī viņu pašu<br />
svinīgos solījumus pie ieiešanas Kānaānā. Šeit atradās Ēbala <strong>un</strong> Garicima kalni, viņu<br />
zvēresta mēmie liecinieki, kuru atja<strong>un</strong>ot tie tagad bija sapulcējušies pie sava mirstošā<br />
vadoņa. Visapkārt varēja redzēt pierādījumus tam, ko Dievs viņu labā bija darījis, ka Viņš<br />
tiem ir devis zemi, ko tie nebija kopuši, <strong>un</strong> pilsētas, kuras nebija cēluši, vīnakalnus <strong>un</strong><br />
olīvkoku dārzus, ko tie nebija dēstījuši. Vēlreiz Jozua atkārtoja Israēla vēsturi <strong>un</strong> stāstīja<br />
par Dieva brīnišķīgajiem darbiem, lai visi atzītu Viņa mīlestību <strong>un</strong> žēlastību <strong>un</strong> kalpotu<br />
Viņam “no sirds <strong>un</strong> patiesi”.<br />
Pēc Jozuas pavēles no Šilo atnesa Derības šķirstu. Notikums bija ļoti svinīgs <strong>un</strong> šim<br />
Dieva klātbūtnes simbolam vēl vairāk vajadzēja pastiprināt iespaidu, kādu viņš vēlējās<br />
atstāt uz ļaudīm. Norādīdams uz Dieva laipnību pret Israēlu, viņš tos Jehovas vārdā aicināja<br />
izvēlēties, kam tie grib kalpot. Vēl arvien zināmā mērā notika slepena elku pielūgšana,<br />
tādēļ Jozua tagad centās panākt izšķiršanos, lai šo grēku pilnīgi izmestu no Israēla. “Bet ja<br />
jums nepatiks tam K<strong>un</strong>gam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit!” Jozua<br />
vēlējās, lai tie Dievam kalpotu nevis piespiesti, bet labprātīgi. Reliģijas tiešais pamats ir<br />
mīlestība pret Dievu, jo kalpošana Viņam cerībā uz atalgojumu vai bailēs no soda neko<br />
nedod. Atklāta atkrišana Dievam nav pretīgāka par liekulību vai vienīgi formālu Viņa<br />
pielūgšanu.<br />
Gados vecais vadonis lūdza ļaudis padomāt par viņa teikto vārdu nozīmi visdziļākajā<br />
izpratnē <strong>un</strong> tad izšķirties, vai viņi tiešām grib dzīvot tā, kā samaitātās, elkus pielūdzošās<br />
tautas to apkārtnē. Ja tiem nepatiktu kalpošana Jehovam, visa spēka <strong>un</strong> svētību Avotam,<br />
tad lai tie šodien izvēlas, kam viņi grib kalpot, vai “tiem dieviem”, kuriem viņu tēvi bija<br />
kalpojuši, no kuriem Ābrahāms tika izaicināts, “vai amoriešu dieviem”, kuru zemē tie tagad<br />
dzīvoja. Šie pēdējie vārdi Israēlam bija smags pārmetums. Amoriešu dievi nebija spējuši<br />
193
Change language