Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 2 - Radīšana<br />
“Ar tā K<strong>un</strong>ga vārdu ir radītas debesis, <strong>un</strong> viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes<br />
elpu.” “Jo Viņš r<strong>un</strong>āja, <strong>un</strong> tā notika, Viņš pavēlēja, <strong>un</strong> viss radās.” (Ps. 33:6,9) “Tu pamatoji<br />
zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.” (Ps. 104:5)<br />
Zeme, iznākot no Radītāja rokām, bija brīnišķīgi skaista. Tās virsu rotāja kalni, pakalni<br />
<strong>un</strong> līdzenumi, kurus šķīra varenas straumes <strong>un</strong> jauki ezeri; tomēr kalni nebija stāvām<br />
kraujām <strong>un</strong> drausmīgām klinšu sienām <strong>un</strong> bezdibeņiem, kā tas ir tagad. Asās, robotās iežu<br />
šķautnes sedza auglīga zeme ar savu bagātīgo augu valsti. Nebija riebīgu purvu <strong>un</strong><br />
neauglīgu tuksnešu. Kur vien acis vērās, skatu iepriecināja grezni krūmi <strong>un</strong> krāšņas puķes.<br />
Augstienes klāja vareni koki, daudz, daudz majestātiskāki nekā tagad. Gaiss bija tīrs <strong>un</strong><br />
veselīgs, bez jebkāda kaitīga piesārņojuma. Visa ainava krāšņumā pārspēja vislabāk<br />
iekārtotos parkus. Eņģeļu pulki priecīgi raudzījās uz šo skatu <strong>un</strong> līksmojās par Dieva<br />
brīnišķajiem darbiem.<br />
Kad esamībā bija izsaukta zeme ar miermīlīgajiem zvēriem <strong>un</strong> nevainojamo augu valsti,<br />
uz skatuves uznāca Radītāja darbu vainagojošā būtne, cilvēks, kuram šī krāšņā pasaule arī<br />
tika gatavota. Viņam tika dota pārvaldība pār visu, ko vien acs varēja ieraudzīt, jo Dievs<br />
teica: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla <strong>un</strong> mūsu līdzības; tas lai valda (..) pār visu zemi (..).<br />
Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla <strong>un</strong> līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti <strong>un</strong><br />
sievieti Viņš radīja.” (1. Moz. 1:26,27)<br />
Šajā rakstvietā ļoti skaidri norādīta cilvēku cilts izcelšanās. Dieva ziņojums ir tik<br />
vienkāršs, ka tur nav vietas nekādiem maldīgiem secinājumiem. Dievs radīja cilvēku pēc<br />
savas līdzības. Te nav nekāda noslēpuma, nav nekāda pamata pieņemt, ka cilvēks radies,<br />
pateicoties lēnai attīstībai no zemākām formām, no dzīvniekiem vai no augu valsts. Tādas<br />
mācības noniecina lielo Radītāja darbu, piemērojot to cilvēku šaurajiem priekšstatiem.<br />
Cilvēki tik ļoti kāro noliegt Dievu kā pasaules Valdnieku, ka ir pat gatavi pazemot paši<br />
sevi <strong>un</strong> atņemt cilvēkam tā izcelsmes cieņu. Viņam, kas pār mums izplētis zvaigznēm<br />
nosētās debesis <strong>un</strong> radījis krāšņām puķēm klātos laukus, kas zemi <strong>un</strong> debesis piepildījis ar<br />
sava spēka brīnumiem, pietika spēka radīt būtni, kas ir to roku cienīga, kuras tai deva<br />
dzīvību <strong>un</strong> ielika par valdnieku ja<strong>un</strong>ajā, skaistajā pasaulē.<br />
Cilvēku ciltsraksts, kā mums to ziņo dievišķā iedvesma, nenorāda uz attīstību no<br />
mikroorganismiem, moluskiem vai četrkājainiem dzīvniekiem, bet gan tieši uz lielo<br />
Radītāju. Kaut arī no pīšļiem veidots, Ādams bija “Dieva dēls”. (Lūk. 3:38)<br />
Viņš tika iecelts kā Dieva pārstāvis pār zemākās šķiras būtnēm. Tās nespēja izprast vai<br />
atzīt Dieva virsvaldību, tomēr spēja mīlēt cilvēku <strong>un</strong> viņam kalpot. Dziesminieks saka: Tu<br />
“esi to darījis par valdnieku pār saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām: (..)<br />
11
Change language