Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
samazinājušies. Viņš neprasīja zemi, kas jau uzvarēta, bet gan to vietu, kuru kādreiz izlūki,<br />
vairāk nekā jebkuru citu, uzskatīja par neieņemamu. Ar Dieva palīdzību viņš tieši šo<br />
cietoksni gribēja izraut varenajiem milžiem, kuru spēka priekšā sagrīļojās Israēla ticība.<br />
Ne tieksme pēc goda vai slavas lika Kālebam izteikt šo lūgumu. Drosmīgais <strong>un</strong> daudz<br />
pieredzējušais karavīrs vēlējās ļaudīm rādīt piemēru, ar ko tiktu pagodināts Dievs <strong>un</strong> arī<br />
citas ciltis iedrošinātas ieņemt to zemi, kuru viņu tēvi uzskatīja par neuzvaramu.<br />
Kālebs saņēma mantojumu, pēc kura viņa sirds bija tiekusies četrdesmit gadus, <strong>un</strong><br />
paļaudamies, ka Dievs būs ar viņu, tas “izdzina no turienes (..) Ēnaka dēlus”. (Joz. 15:14)<br />
Pēc īpašuma iegūšanas sev <strong>un</strong> savam namam viņa dedzība tomēr nemitējās; viņš neapmetās<br />
uz mierīgu dzīvi, lai baudītu sava mantojuma augļus, bet savas tautas labā <strong>un</strong> Dievam par<br />
godu devās tālākos iekarojumos.<br />
Gļēvuļi <strong>un</strong> nepaklausīgie dumpinieki bija miruši tuksnesī, bet taisnie izlūki ēda Eškolas<br />
vīnogas. Katram tika dots pēc viņa ticības. Neticīgie redzēja piepildāmies to, no kā tie<br />
baidījās. Neskatoties uz Dieva apsolījumiem, tie ziņoja, ka Kānaānu nav iespējams ieņemt,<br />
<strong>un</strong> tie to arī neieņēma. Bet, kas paļāvās uz Dievu <strong>un</strong> tik daudz neskatījās uz priekšā<br />
stāvošajām grūtībām, bet gan uz sava Visvarenā Palīga spēku, tie iegāja labajā zemē. Ticībā<br />
šie senatnes varoņi ir “valstis uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši,<br />
lauvu rīkles aizbāzuši, ug<strong>un</strong>s spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši<br />
nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus karapulkus piespieduši bēgt”. (Ebr. 11:33,34) “Šī ir tā<br />
uzvara, kas uzvarējusi pasauli — mūsu ticība.” (1. Jāņa 5:4)<br />
Tad tika izteikta vēl kāda prasība, kas bija pilnīgi pretēja Kāleba lūgumam. To iesniedza<br />
Jāzepa bērni, Ēfraima cilts <strong>un</strong> puse no Manases cilts. Ņemot vērā viņu lielo skaitu, šīs ciltis<br />
sev pieprasīja divkāršu tiesu. Pēc lozēšanas viņiem norādītais apgabals bija visbagātākais<br />
visā zemē <strong>un</strong> tajā ietilpa arī auglīgais Sāronas līdzenums, bet daudzas svarīgākās ielejas<br />
pilsētas vēl arvien piederēja kānaāniešiem, <strong>un</strong> abas ciltis baidījās no sava īpašuma<br />
iekarošanas grūtībām <strong>un</strong> briesmām, vēlēdamies, lai tām piešķir vēl kādu daļu no jau<br />
iekarotās zemes. Ēfraima cilts bija viena no lielākajām Israēlā, turklāt pie tās piederēja pats<br />
Jozua, tādēļ cilts locekļi domāja, ka viņiem dabīgi ir tiesības uz sevišķu ievērību. “Kādēļ<br />
tu mums par daļu esi meslojis tikai vienu tiesu <strong>un</strong> vienu zemes gabalu?” tie vaicāja. “Mēs<br />
esam kļuvuši par lielu tautu skaitliskā ziņā.” (Joz. 17:13-18) Bet nelokāmais vadonis<br />
nenovērsās no stingrajiem taisnības principiem.<br />
Viņš atbildēja: “Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos <strong>un</strong> nolīdiet tur sev laukus<br />
ferisiešu zemē <strong>un</strong> refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums Ēfraima kalni ir palikuši par pārāk<br />
šauriem!”<br />
Viņu atbilde atklāja patiesos sūdzības iemeslus. Tiem pietrūka ticības <strong>un</strong> drosmes<br />
kānaāniešu izdzīšanai. Tie sacīja: “Kalni mūs gan neapmierinās; <strong>un</strong> bez tam visiem<br />
kānaāniešiem ir dzelzs kara rati.”<br />
190
Change language