Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 47 - Kānaānas Dalīšana<br />
Uzvarai Bet-Horonā drīz sekoja Kānaānas dienvidu daļas iekarošana.<br />
“Tā Jozua pakļāva visu zemi (..), <strong>un</strong> visus šos ķēniņus <strong>un</strong> visu viņu zemi Jozua pakļāva<br />
sev vienā paņēmienā, jo tas K<strong>un</strong>gs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā. Tad Jozua<br />
griezās atpakaļ, <strong>un</strong> viss Israēls līdz ar viņu, uz Gilgalas nometni.” (Joz. 10:40-43,11)<br />
Izbijušies no šādiem panākumiem, kas pavadīja Israēla karaspēku, ziemeļu Palestīnas<br />
cilšu pārstāvji noslēdza savienību pret Israēlu. Kampaņu vadīja Hacoras ķēniņš Jabīns, kura<br />
apgabals atradās uz rietumiem no Meromas ezera. “Tā viņi izgāja cīņā <strong>un</strong> visas viņu kara<br />
pulku nometnes kopā ar viņiem.” Šis karaspēks bija daudz lielāks, nekā tās armijas daļas,<br />
kuras israēlieši līdz šim bija sastapuši Kānaānā, — “ar tik lieliem ļaužu pulkiem kā smiltis<br />
jūras malā” <strong>un</strong> ar ārkārtīgi daudziem zirgiem <strong>un</strong> kaujas ratiem. Kad visi šie ķēniņi bija<br />
sapulcējušies, tie devās ceļā <strong>un</strong> uzcēla savas teltis kopējā nometnē pie Meromas ūdeņiem,<br />
lai karotu pret Israēlu. (Joz. 11. nod.) Atkal Jozua saņēma uzm<strong>un</strong>drinošu vēsti: “Nebīsties<br />
no viņiem! Jo rītdien ap šo pašu laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām<br />
(..).”<br />
Netālu no Meromas ezera viņš uzbruka sabiedroto nometnei <strong>un</strong> pilnīgi satrieca visu<br />
karaspēku. “Un K<strong>un</strong>gs tos nodeva Israēla rokā, <strong>un</strong> viņi tos sakāva <strong>un</strong> vajāja līdz Sidonai<br />
(..), <strong>un</strong> tos sakāva tik briesmīgi, ka neviena paša no tiem nepalika pāri.” Ratus <strong>un</strong> zirgus,<br />
kas bija kānaāniešu lepnums, israēlieši nedrīkstēja piesavināties, jo pēc Dieva pavēles ratus<br />
pienācās sadedzināt <strong>un</strong> zirgus padarīt klibus, karam nederīgus. Israēliešiem nevajadzēja<br />
paļauties uz ratiem vai zirgiem, bet gan uz “K<strong>un</strong>ga, sava Dieva, Vārdu”.<br />
Vienu pēc otras ieņēma daudzas pilsētas <strong>un</strong> nodedzināja Hacoru, šo sabiedroto<br />
cietoksni. Karš ilga vairākus gadus, <strong>un</strong>, tam beidzoties, pār Kānaānu jau valdīja Jozua.<br />
“Tad zeme varēja atpūsties no kariem.”<br />
Lai gan kānaāniešu spēki bija salauzti, viņu īpašumi tomēr vēl nebija pilnīgi atņemti.<br />
Rietumos vēl arvien auglīgais līdzenums gar jūras malu piederēja filistiešiem, bet ziemeļos<br />
pletās sidoniešu teritorija. Šai tautai piederēja arī Libanona, <strong>un</strong> dienvidos, iepretim Ēģiptei,<br />
zemi vēl arvien apdzīvoja citi Israēla ienaidnieki.<br />
Tomēr Jozuam karu nevajadzēja turpināt. Lielajam vadonim, pirms viņš atstāja savu<br />
amatu, bija jāizpilda cits uzdevums. Visu zemi, tiklab jau iegūto daļu, kā arī vēl<br />
nepakļautos apgabalus, vajadzēja sadalīt ciltīm. Katrai ciltij tad pašai pienācās pilnīgi<br />
pakļaut savu mantojuma daļu. Ja ļaudis paliks uzticīgi Dievam, tad Viņš izdzīs visus<br />
ienaidniekus, jo K<strong>un</strong>gs tiem bija apsolījis dot vēl lielākus īpašumus, ja tikai tie būs uzticīgi<br />
Viņa derībai.<br />
188
Change language