Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Jozua tūlīt gatavojās doties palīgā Gibeonai. Aplenktās pilsētas iedzīvotāji vēl baidījās,<br />
ka viņš tos neuzklausīs iepriekš pielietotās viltības dēļ, bet, tā kā tie bija padevušies Jehovas<br />
virsvaldībai <strong>un</strong> apņēmušies godāt Dievu, Jozua uzskatīja par savu pienākumu tos aizstāvēt.<br />
Šoreiz viņš neko neuzsāka bez dievišķā padoma, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs viņu šim pasākumam<br />
iedrošināja. “Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem<br />
nepastāvēs tavā priekšā.” “Tad Jozua līdz ar visu karaspēka saimi, visi varonīgie karotāji,<br />
cēlās no Gilgalas <strong>un</strong> devās uz turieni.”<br />
Ejot visu nakti, viņš ar savu karaspēku Gibeonu sasniedza no rīta. Sabiedrotie valdnieki<br />
tik tikko bija izkārtojuši savas armijas ap pilsētu, kad Jozua tiem jau uzbruka. Tas noveda<br />
pie pilnīgas aplencēju sakāves. Milzīgais pūlis bēga no Jozuas pāri kalniem uz Bet-Horonu<br />
<strong>un</strong>, aizsnieguši virsotni, tie metās lejā pa stāvo nogāzi otrajā pusē. Šeit tos pārsteidza<br />
briesmīgs krusas negaiss. “Tad tas K<strong>un</strong>gs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas<br />
graudus no debesīm (..) <strong>un</strong> daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu<br />
zobena.”<br />
Kamēr amorieši turpināja savu panisko bēgšanu, cerēdami atrast patvērumu kalnu<br />
stiprumos, Jozua, raugoties lejup no kādas virsotnes, redzēja, ka diena būs par īsu, lai šo<br />
darbu pabeigtu. Ja ienaidnieki netiks pilnīgi sakauti, tad tie drīzi vien atkal sapulcēsies, lai<br />
uzsāktu ja<strong>un</strong>u karu. Tādēļ “Jozua lūdza to K<strong>un</strong>gu (..) <strong>un</strong> izsaucās Israēla bērnu priekšā:<br />
“Saule, apstājies pār Gibeonu <strong>un</strong> tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!” Tad saule palika mierā,<br />
<strong>un</strong> mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem.”<br />
Pirms iestājās vakars, Dieva dotais apsolījums Jozuam bija piepildījies. Viss<br />
ienaidnieku pulks tika nodots viņu rokās. Šiem notikumiem ilgi vajadzēja saglabāties<br />
Israēla atmiņā, jo “nebija nevienas tādas dienas kā šī, ne pirms, ne pēc tās, kad K<strong>un</strong>gs<br />
paklausīja cilvēka balsij, jo K<strong>un</strong>gs karoja par Israēlu.” “Saule <strong>un</strong> mēness paliek stāvam<br />
savās mājvietās, kad liesmo tavas lidojošās šautras <strong>un</strong> mirdz tavs spīguļojošais šķēps.<br />
Dusmās tu pārstaigā zemi, bardzībā Tu samin svešas tautas. Tu dodies uzbrukumā, lai<br />
gādātu glābiņu sava paša tautai, lai būtu klāt ar palīdzību savam Svaidītajam; tu notriec<br />
zelmini bezdievīgo namam <strong>un</strong> atsedz nama pamatus līdz klintij, uz kuras tas celts.” (Habak.<br />
3:11-13)<br />
Jozuas lūgšanu iedvesmoja Dieva Gars, ka atkal tika dots pierādījums par Israēla Dieva<br />
varenību, tādēļ šī prasība no lielā vadoņa puses nebija nekāda pārdrošība. Jozua bija<br />
saņēmis apsolījumu, ka Dievs satrieks ienaidniekus, bet viņš pats arī pūlējās tā, it kā<br />
panākumi būtu atkarīgi vienīgi no Israēla karapulkiem. Viņš darīja visu, ko spēj cilvēka<br />
enerģija, <strong>un</strong> tad ticībā sauca pēc dievišķās palīdzības. Panākumu noslēpums meklējams<br />
dievišķā spēka <strong>un</strong> cilvēcisko pūļu vienotībā. Vislielākos panākumus gūst tie, kas nešaubīgi<br />
uzticas Visvarenā rokām. Vīrs, kas pavēlēja: “Saule, apstājies pār Gibeonu <strong>un</strong> tu, mēnesi,<br />
186
Change language