Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Gibeoniešiem atļāva dzīvot, bet tie tika nozīmēti par kalpiem dažādos darbos pie<br />
svētnīcas. “Lai tie paliek dzīvi, bet tiem jākļūst par malkas cirtējiem <strong>un</strong> ūdens nesējiem<br />
visai mūsu kopai.” Šos noteikumus tie pieņēma ar pateicību, apzinoties savu vainu <strong>un</strong><br />
priecājoties, ka var izpirkt dzīvību, vienalga ar kādiem noteikumiem. “Redzi, mēs esam<br />
tavā rokā,” tie sacīja Jozuam, ”dari ar mums tā, kā tas ir labi <strong>un</strong> taisnīgi tavās acīs.”<br />
Gadsimtiem ilgi viņu pēcnācēji bija saistīti ar kalpošanu pie svētnīcas.<br />
Gibeoniešu apgabals sevī ietvēra četras pilsētas. Tautu nepārvaldīja ķēniņš, bet gan<br />
vecākie vai senatori. Gibeona, ievērojamākā no viņu pilsētām, bija visai liela, “kā jau viena<br />
no ķēniņa valsts pilsētām (..), <strong>un</strong> visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji”. Šis ir uzkrītošs<br />
piemērs par bailēm, kādas israēlieši bija iedvesuši Kānaānas iedzīvotājiem, ja šādas pilsētas<br />
iemītnieki ķeras pie tik pazemojoša līdzekļa, lai glābtu savu dzīvību.<br />
Tomēr gibeoniešiem būtu klājies labāk, ja tie pret Israēlu būtu izturējušies godīgi.<br />
Dzīvību tiem glāba padošanās Jehovas varai, bet krāpšana sagādāja tikai ka<strong>un</strong>u <strong>un</strong> kalpību.<br />
Dievs bija gādājis, lai visi, kas atsakās no pagānisma <strong>un</strong> pievienojas Israēlam, dalītos ar<br />
tiem visās derības svētībās. Uz viņiem attiecās norādījums: “Svešinieks, kas pie jums<br />
mājo”, <strong>un</strong>, ar retiem izņēmumiem, šī šķira baudīja tās pašas svētības <strong>un</strong> priekšrocības kā<br />
Israēls. K<strong>un</strong>gs bija pavēlējis :<br />
“Bet ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest. Lai jums<br />
būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs<br />
mīlēt kā sevi pašu.” (3. Moz. 19:33,34) Arī attiecībā uz Pasā <strong>un</strong> upuru pienešanu bija<br />
noteikts: “Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt<br />
jūsu vidū (..), tādi paši, kā jūs esat, ir arī svešinieki tā K<strong>un</strong>ga priekšā.” (4. Moz. 15:15)<br />
Tādi bija pamatnoteikumi, ar kuriem arī gibeoniešus varēja pieņemt, ja nebūtu notikusi<br />
šī krāpšana. Ķēnišķīgās pilsētas iedzīvotājiem, kur visi “vīri bija drošsirdīgi karotāji”,<br />
nemaz nebija tik viegli tā pazemoties, lai uz paaudžu paaudzēm kļūtu par malkas cirtējiem<br />
<strong>un</strong> ūdens smēlējiem. Viņi maldināšanas nolūkā sev bija uzvilkuši nabadzības tērpu, tādēļ<br />
tas tiem kā pastāvīgas kalpības zīme tika atstāts arī turpmāk. Viņu kalpu stāvoklis visām<br />
nākamām paaudzēm liecināja par to, cik ļoti Dievs ienīst nepatiesību.<br />
Gibeonas padošanās israēliešiem Kānaānas ķēniņos radīja apjukumu <strong>un</strong> bailes. Tūlīt<br />
tika sperti attiecīgi soļi, lai atriebtos tiem, kas bija slēguši mieru ar iebrucējiem.<br />
Adonisedeka, Jeruzālemes ķēniņa, vadībā pieci Kānaānas ķēniņi sāka kampaņu pret<br />
Gibeonu. Tie rīkojās visai ātri. Gibeonieši nebija sagatavojušies karam <strong>un</strong> sūtīja vēstnešus<br />
pie Jozuas uz Gilgalu. “Neatrauj savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb<br />
mūs <strong>un</strong> palīdzi mums! Jo pret mums jau ir sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo<br />
kalnos.” Briesmas draudēja ne tikai Gibeonas iedzīvotājiem, bet arī Israēlam. Šī pilsēta<br />
pārvaldīja ceļus uz vidējo <strong>un</strong> dienvidu Palestīnu <strong>un</strong>, ja gribēja ieņemt zemi, tad to vajadzēja<br />
noturēt savās rokās.<br />
185
Change language