Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
izsaucot pār sevi Viņa taisnās dusmas, tos tūlīt piemeklētu sods, ja nebūtu Kristus<br />
salīdzinošā darba, ko ainoja šis upura altāris.<br />
Sešas ciltis, visas, kas cēlušās no Leas <strong>un</strong> Raheles, tika izvietotas Garicima kalnā, bet<br />
tās, kas cēlušās no kalponēm, kopā ar Rūbenu <strong>un</strong> Zebulonu nostājās uz Ēbala kalna, kamēr<br />
priesteri ar Derības šķirstu apmetās starp tām ielejā. Ar nor<strong>un</strong>ātu bazūnes skaņu pasludināja<br />
klusumu, <strong>un</strong> tad šinī dziļajā klusumā, visas lielās sapulces klātbūtnē, stāvot blakus svētajam<br />
šķirstam, Jozua lasīja svētību vārdus, kas piepildīsies, sekojot paklausībai Dieva likumiem.<br />
Visas ciltis uz Garicima atbildēja ar “Āmen”. Pēc tam viņš nolasīja lāsta vārdus, <strong>un</strong> ciltis<br />
uz Ēbala līdzīgā kārtā izteica savu piekrišanu, tūkstošām balsīm šajā svinīgajā atbildē<br />
savienojoties it kā viena vīra saucienā. Tad sekoja Dieva baušļu lasīšana, līdz ar likumiem<br />
<strong>un</strong> tiesām, ko tiem bija nodevis Mozus.<br />
Baušļus Israēls Sinajā bija saņēmis tieši no Dieva mutes, <strong>un</strong> svētie priekšraksti, rakstīti<br />
ar Viņa paša roku, vēl arvien glabājās Derības šķirstā. Bet tagad tie tika uzrakstīti tur, kur<br />
tos varēja lasīt visi. Ikvienam bija priekštiesība pašam iepazīties ar derības noteikumiem,<br />
kurus ievērojot tie varēja iegūt <strong>un</strong> paturēt Kānaānas zemi. Ikvienam vajadzēja apliecināt šo<br />
derības noteikumu pieņemšanu <strong>un</strong> atklāti piekrist svētībām vai lāstiem sakarā ar likumu<br />
ievērošanu vai neievērošanu. Likumi tika uzrakstīti ne tikai uz pieminekļa akmeņiem, bet<br />
Jozua pats tos vēl nolasīja, visiem ļaudīm dzirdot. Nebija pagājušas nemaz tik daudz<br />
nedēļas, kopš Mozus uzr<strong>un</strong>u veidā tautai bija devis visu piekto viņa vārdā nosaukto<br />
grāmatu, <strong>un</strong> tomēr jau tagad Jozua lasīja šos likumus vēlreiz.<br />
Ne vien Israēla vīri, bet arī sievas <strong>un</strong> bērni klausījās likumu atkārtošanā, jo bija svarīgi,<br />
lai viņi zinātu <strong>un</strong> pildītu savu pienākumu. Attiecībā uz saviem likumiem Dievs Israēlam<br />
bija pavēlējis: “Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds, <strong>un</strong> ierakstiet tos savās dvēselēs, <strong>un</strong><br />
sieniet tos par zīmi uz savām rokām; tie lai jums ir par piemiņas zīmēm starp jūsu acīm.<br />
Un māciet tos saviem bērniem (..), lai jūsu mūža dienas <strong>un</strong> jūsu bērnu mūža dienas tiktu<br />
paildzinātas tai zemē, ko tas K<strong>un</strong>gs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi,<br />
kamēr debesis vēl stāv pāri zemei.” (5. Moz. 11:18-21)<br />
Visus šos likumus Israēla draudzes priekšā pēc Mozus pavēles vajadzēja lasīt ikkatrā<br />
septītajā gadā: “Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā, kad viss<br />
Israēls nāks rādīties tā K<strong>un</strong>ga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad<br />
tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird. Un sapulcini,<br />
sasaucot tautu, vīrus <strong>un</strong> sievas, mazos bērnus <strong>un</strong> svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi<br />
dzird <strong>un</strong> lai viņi mācās, <strong>un</strong> lai viņi bīstas to K<strong>un</strong>gu, jūsu Dievu, <strong>un</strong> lai viņi saglabā atmiņā<br />
<strong>un</strong> pilda visus šīs bauslības vārdus. Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird <strong>un</strong> mācās<br />
bīties to K<strong>un</strong>gu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tajā zemē, kur jūs būsit<br />
nonākuši, ejot pāri Jordānai, lai to iegūtu īpašumā.” (5. Moz. 31:10-13)<br />
182
Change language