Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 45 - Svētība <strong>un</strong> Lāsts<br />
Pēc sprieduma izpildes Ahanam, Jozua saņēma pavēli vēlreiz sakārtot karaspēku <strong>un</strong><br />
doties pret Aju. Dieva spēks bija ar Viņa tautu, <strong>un</strong> drīz vien pilsēta atradās tās rokās.<br />
Tad militārie pasākumi tika pārtraukti, lai viss Israēls varētu piedalīties kādā svinīgā<br />
reliģiskas kalpošanas pasākumā. Ļaudis ļoti ilgojās apmesties Kānaānā, tomēr viņu<br />
ģimenēm vēl līdz šim nebija ne māju, ne arī zemes, <strong>un</strong>, lai to iegūtu, tiem vajadzēja padzīt<br />
kānaāniešus; bet šis svarīgais darbs bija jāatliek, lai visu uzmanību veltītu kādam<br />
augstākam mērķim.<br />
Pirms tie saņēma savu mantojumu, vajadzēja atja<strong>un</strong>ot uzticības derību Dievam. Mozus<br />
pēdējos norādījumos divas reizes bija dota pavēle sapulcināt visas ciltis Sihemā, Ēbala <strong>un</strong><br />
Garicima kalnā, svinīgai Dieva likumu atzīšanai. Sekojot šiem norādījumiem, visa tauta<br />
atstāja nometni, — ne tikai vīri, bet arī “sievas, bērni <strong>un</strong> svešinieki, kas pie viņiem mita”,<br />
<strong>un</strong> devās cauri ienaidnieku zemei uz Sihemas ieleju, tuvu zemes vidienei. (Joz. 8:30-35)<br />
Neuzveiktu ienaidnieku apņemti, tie tomēr jutās droši Dieva apsardzībā, kamēr palika<br />
Viņam uzticīgi. Tagad, tāpat kā Jēkaba dienās, “Dievs uzsūtīja bailes pār pilsētām, kas bija<br />
viņu apkārtnē”, <strong>un</strong> ebrejus neviens netraucēja. (1. Moz. 35:5)<br />
Svinīgajam dievkalpojumam norādītā vieta jau kādreiz bija iesvētīta, sakarā ar viņu<br />
tēvu gaitām senatnē. Šeit Ābrahāms uzcēla savu pirmo altāri Jehovam Kānaānas zemē. Šeit<br />
gan Ābrahāms, gan Jēkabs bija izvietojuši savas teltis. Te vēlāk tika pirkts zemes gabals,<br />
kur ciltīm vajadzēja apglabāt Jāzepa mirstīgās atliekas. Šeit atradās arī Jēkaba ierīkotā aka<br />
<strong>un</strong> ozols, zem kura tas apraka savas saimes elkus.<br />
Izvēlētā vieta bija viena no visskaistākajām visā Palestīnā. Tā bija cienīga skatuve, lai<br />
tieši tur norisinātos šie lielie <strong>un</strong> iespaidīgie notikumi. Ar saviem zaļajiem laukiem <strong>un</strong> olīvu<br />
birzīm, ko veldzēja no avotiem izplūstoši spirgti strauti <strong>un</strong> rotāja savvaļā augošas puķes, šī<br />
ieleja apkārtējo kailo pakalnu vidū izskatījās ļoti pievilcīga. Atrodoties līdzenuma pretējās<br />
pusēs, Ēbala <strong>un</strong> Garicima kalni ar savām apakšējām nogāzēm, kas radīja dabīgus<br />
paaugstinājumus r<strong>un</strong>ātājam, gandrīz vai saskārās, <strong>un</strong> katrs uz viena kalna izteiktais vārds<br />
bija skaidri dzirdams arī uz otra, pie kam lēzenās kalnu nogāzes veidoja laukumus, ko<br />
varēja izlietot lielas sanāksmes nolūkiem.<br />
Pēc Mozus norādījumiem Ēbala kalnā no lieliem akmeņiem uzcēla pieminekli. Uz šiem<br />
akmeņiem, kurus iepriekš attiecīgi pārklāja ar javu, uzrakstīja likumus, — ne tikai baušļus,<br />
kas bija pasludināti Sinajā <strong>un</strong> iekalti akmens plāksnēs, bet arī Mozus dotos likumus, kurus<br />
viņš bija ierakstījis grāmatā. Blakus šim piemineklim tika uzcelts altāris no neskaldītiem<br />
akmeņiem, lai tur varētu pienest upurus K<strong>un</strong>gam. Fakts, ka altāris tika celts Ēbala kalnā —<br />
kalnā, uz kura vajadzēja gulties lāstam, norādīja, ka, Israēlam pārkāpjot Dieva baušļus <strong>un</strong><br />
181
Change language